Valsts kompensācijai cietušajiem piesakās vien septītā daļa

gadā piecas minimālās mēnešalgas). Tiesa, kā liecina Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācijas (JPA) informācija, tikai katrs septītais astotais no kopējā cietušo skaita pieteicies saņemt valsts kompensāciju. Cilvēku nevēlēšanās atsaukt atmiņā notikušo, kūtrums aizpildīt veidlapu vai arī vēlme vērsties pret pāridarītāju ar civilprasību, piedzenot vēl lielāku kompensāciju, — tie ir iemesli, kurus min Dienas aptaujātās policijas pārvaldes, lai gan pastāv šaubas, vai policija pati vispār informē cietušos par viņu tiesībām.Piecas mēnešalgas Valsts kompensācijas cietušajiem JPA sāka izmaksāt 2006.gada vidū, kad stājās spēkā likums par valsts kompensācijām cietušajiem. Divu gadu laikā kompensācijas saņēmis aptuveni pustūkstotis cietušo, visvairāk cietušo pieteikušies vardarbīgas nāves gadījumos, bet vismazāk — kad aizskarta dzimumneaizsakaramība. Maksimālā kompensācija ir piecas minimālās mēnešalgas jeb šobrīd 800 latu — ja tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve, 560 lati tiek izmaksāti smagu miesas bojājumu un dzimumnoziegumu gadījumos, savukārt 400 latu — vidēja smaguma miesas bojājumu gadījumos. Valsts kompensācijās izmaksātie līdzekļi 2008.gadā — 160 079 lati. JPA no vainīgajām personām pēcāk piedzen cietušajiem izmaksāto kompensāciju apjomu. Galvenais priekšnoteikums kompensācijām — kriminālprocesā persona ir jāatzīst par cietušo un kopš atzīšanas brīža ne vēlāk kā gada laikā cietušajam jānosūta iesniegums JPA. "Latvijas likumdevējs, pieņemot šo likumu, ir gājis nedaudz plašāk, nekā Eiropas direktīvā noteikts, vairāk rūpējoties par cietušajiem. Latvijā atšķirība ir tā, ka kompensācija tiek izmaksāta arī nepabeigtos kriminālprocesos," saka Iveta Grīnberga, JPA pārstāve.Ludzā neko nezina Tiesa, kā noskaidroja Diena, ne vienmēr policijas pārvalžu inspektori informē cietušos par viņu tiesībām saņemt šīs kompensācijas. "Cilvēki ne vienmēr zina par šīm kompensācijām. Par to mums ir teikuši prokurori, kuri ir sašutuši — esot jāatrod izmeklēšanas procesā, kurš tad ir tas atbildīgais par cietušo informēšanu," saka centra pret vardarbību Dardedze pārstāve Laila Balode. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta–Riekstiņa uzskata, ka par kompensācijām būtu jāinformē policijai, kas pirmā nonāk saskarē ar cietušo. Valsts policija (VP) gan norāda — atzīstot personu par cietušo, policija to iepazīstina ar tās tiesībām un pienākumiem kriminālprocesā — tātad arī par iespējām saņemt kompensāciju, uzskata Jānis Lazdiņš, VP kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks. Limbažu rajona policijas pārvaldes kriminālpolicijas biroja priekšnieks Agris Spandegs stāsta: "Mēs to parasti darām — informējam, tiklīdz persona atzīta par cietušo." Arī Ogres pilsētas un rajona policijas pārvaldes preses sekretāre Dzintra Dzene saka — inspektori parasti informējot par kompensācijām, lai arī policijai tas neesot obligāti. Tiesa, nevarot simtprocentīgi kontrolēt, vai visi inspektori ir vienlīdz apzinīgi. Ludzas pilsētas un rajona policijas pārvaldes kriminālpolicijas biroja priekšnieks Aleksandrs Kiseļevs bija izbrīnīts: "Nu mums jau nav tādas naudas, ko maksāt cietušajiem." Kad Diena izskaidroja, ka kompensācijas izmaksā JPA, A.Kiseļevs samulsa, norādot, ka par kompensācijām viņam neesot informācijas.