Valsts kontroles paziņojumi grauj augstākās izglītības prestižu

To mēdz saukt arī par inteliģences trūkumu, vēlētos gan rezēt, kas notiktu, ja šo kundzi izvirzītu par EK komisāri, droši vien ES bagāto valstu pārstāvji "norēktos līki".

Laikam jau Briselē esi iemācījusies tik plaši un tukši runāt, galu galā neko nepasakot... Studenti cepas par to, ka Rivžai liekas, ka Latvijā augstākajai izglītībai nekādu problēmu nav, bet VK uz auditu balstītie atzinumi grauj šo ilūziju. Jūsu teiktais, ka "ES izglītības politiku neregulē - tieši tāpēc procesi ir brīvprātīgi un nav saistošu likuma normu, kuras visām valstīm būtu vienādas. Tas nozīmē, ka visiem vienojoties par vienotu pieeju vērtēšanā un to īstenojot mērķis ir sasniegts." ir kārtējais pierādījums, ka Briseles ierēdņiem vissvarīgākais, lai papīri būtu kārtībā - visas "neko neregulējošās" normas ievērotas un ierēdņi var sev uzsist uz pleca par bezjēdzīgu darbu. Tas, kā realitātē izskatās jūsu, briseliešu, atbildīgās jomas, uz jums neattiecas, jo tas taču neesot jūsu pārziņā ... "visi komentāri par kādas konkrētas programmas slikto kvalitāti ir jāvelta programmu direktoriem, universitāšu, augstskolu rektoriem, jo tikai univ.vadības rokās ir šīs programmas padarīt labākās un konkurētspējīgākas"....

Paldies par rakstu un viedokli, kurš ir nepieciešams, lai varētu kaut cik objektīvā gaismā skatīt, ko saka VK. Šobrīd rodas situācija, ka viss, ko VK ziņo, tiek uzņemts ar piekrišanu un respekts pret šo iestādi citās valsts struktūrās ir tik baisi augstā līmenī, ka sāk pietrūkt iespēja reāli skatīties uz situāciju un problēmām. Vai VK kontrolējot visu un visus var būt eksperts visos jautājumos. Šis raksts pierāda, ka nevar. Arī ES jautājums par universitāšu lielāko neatkarību un līdz ar to studiju kvalitāti tiek uzskatīta par problēmu. Tomēr neviens neapgalvo, ka Boloņas process ir nevērtīgs un darboties nespējīgs. Gluži pretēji tas vienmēr tiek un ir aizdomas, ka arī tiks uzskatīts par standartu. ES izglītības politiku neregulē - tieši tāpēc procesi ir brīvprātīgi un nav saistošu likuma normu, kuras visām valstīm būtu vienādas. Tas nozīmē, ka visiem vienojoties par vienotu pieeju vērtēšanā un to īstenojot mērķis ir sasniegts. Savukārt, visi komentāri par kādas konkrētas programmas slikto kvalitāti ir jāvelta programmu direktoriem, universitāšu, augstskolu rektoriem, jo tikai univ.vadības rokās ir šīs programmas padarīt labākās un konkurētspējīgākas. Ar sveicieniem no Briseles

Uzbrukums - labākā aizsardzība ! Neviens tak' iz augstākajiem vadības ešoloniem savu ''vainu'' par ne-pozitīvo Latvijas ekonomikas stāvokli neatdzīst - un neatdzīs, lai nebūtu jāsāk atvainoties un atskaitīties par nelietderīgi iztērētājiem līdzekļiem. Viss kārtībā, ak cienījamā kundz - viss kārtībā,....tik tas augstskolu ''galaprodukta'' galarezultāts tāds čābisks.....bet, citādi varam dziedāt - viss kārtībā, ak cienījamā kundze....

Lai nu kurš runātu..

Moderno valodu fakultāte vienkārši ir bezprecedenta vieta un to nevar ņemt par mērauklu. Man šķiet, ka tādas kā Rivža un Koķe daudz vairāk grauj prestižu vispār.

VK priekšniece vienkārši māk sacīt to, ko grib tauta dzīrdēt ! :)

Augstākās izglītības prestižs Latvijā? Kāds prestižs? Personīgi man pēc studijām vairākās ārvalstīs un LV, ir skaidrs tas Latvijas Universitātes līmenis. Savus bērnus Latvijas augstskolās neskološu, un jau nekas nemainīsies, kamēr tādi atbildīgie kā Rivža pilnīgi nepamatoti uzskatīs, ka ar izglītības sistēmu (un kvalitāti) Latvijā viss ir kārtībā (tā ir nekonkurētspējīga). Interesanti, kā Rivžas kundze komentētu dažas nedēļas atpakaļ publicēto aptauju, ka 46 % jaunieši vēlas doties mācīties/studēt uz ārvalstu skolām/augstskolām? Un to saprot jau vidusskolnieki!! Turklāt tas, ka kas šodien notiek darba tirgū labi atspoguļo arī izglītības 'pienesumu'? Tik daudz cilvēku ar augstāko izglītību bez darba - kādēļ tā?

Rivžas kundze, Jūsu komentārs pats liecina par reālās situācijas nepārzināšanu.Tas, ka uz papīra viss ir kārtībā neko īpašu neliecina, ja nu vienīgi to, ka ierēdņi māk smukus un labvēlīgus ziņojumus rakstīt. Tādēļ jau arī Valsts Kontrolei jāpārbauda dažādas institūcijas, lai redzētu, vai tās Jūsu piesauktās "vadlīnijas" ir iedzīvinātas reālajā dzīvē. Es mācos LU Moderno valodu fakultātē. Un ziniet, tur ir tik ilgi jau valda pilnīgs bardaks gan studiju programmās, gan skolotāju attieksmē pret darbu, ka neviens vairs par to īpaši nediskutē, jo tās jau ir pārāk vecas ziņas.Piem., visizplatītākā problēma ir studiju apraksta pilnīga neatbilstība reālajam saturam, obligātums un izvēles iespēju trūkums, kā arī pasniedzēju regulāra neierašanās uz lekcijām un pārāk zemas prasības dažās studiju programmās, kur var vienkārši "atsēdēt" un dabūt labu atzīmi. Vēl, piem., man, valodu un kultūras studentei, ir obligāti B daļā jāapgūst tiesības un ekonomika...tajā pašā laikā netiek piedāvāti kursi dažādu tautu kultūrās, vēsturē un literatūrā, kā tas bija 2 gadus atpakaļ. Tādēļ Jūs man un citiem studentiem neiestāstīsiet, ka Latvijā augstskolām nav nekādu problēmu. Pie tam pirms vēlēšanām uz Valsts Kontroles rēķina ir ļoti neglīti sev censties pievērst vēlētāju uzmanību.

VK secinājumiem ir savi butiski pamatojumi! No vienas puses ir standarti, bet no otras puses - reala situacija. Mums ir milzigas problemas ar programmu kvalitati, ko saja gadijuma butu strikti javerte ari pasam universitatem. Arvalstu eksperti nespej novertet saturu, kas ir pats svarigakais. Un zinu, ko nozime akreditācijaa iesaistit studentus un mācībspēkus. Studenti, kas velas pabeigt studijas akrediteta programma nepavisam nav ieintereseti, lai to neakredite. Visam ir savas puses un savs pamatojums.

...nu šitā profesore labāk lai paklusē....