Valsts nesola iegādāties dekoderus trūcīgajiem

Aprēķini liecina - ja no valsts budžeta jāapmaksā dekoderi 100 tūkstošiem trūcīgo iedzīvotāju, izmaksas varētu sasniegt pat 12 miljonus latu, tā avīzei norādīja satiksmes ministra Kaspara Gerharda preses sekretāre Inga Spriņķe: «No ministrijas puses nekad nav solīts kompensēt izdevumus par dekoderiem, tie ir atsevišķu procesā iesaistīto pušu minējumi. Problēma ir tā, ka ES direktīvas liedz lobēt vienu apraides veidu, un tad nāktos atbalstīt iedzīvotāju vēlmi pāriet ne vien uz Lattelecom virszemes digitālo TV, bet arī uz kabeļtelevīzijām.» Tika solīts, ka LTV1 būs pēdējais kanāls, kas pāries uz digitālo formātu. Bet kā vēstīts laikrakstā, situācija ir mainījusies - Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots apstiprināja, ka paralēli raidīt analogajā un digitālajā tīklā ir neizdevīgi, tāpēc arī LTV1 varētu pilnībā digitalizēt jau no 1.marta, kad analogo apraidi atslēgs LTV7. Savukārt komerckanāli, kas plānoja analogās apraides pārtraukšanu no 1.janvāra, tagad vairās precizēt datumu. «Visneizdevīgāk būtu, ja komerctelevīzijas no analogās apraides atteiktos, bet LTV1 turpinātu raidīt, jo izmaksas ir tikpat augstas. Tad mums būtu jāprasa papildu finansējums no valsts vai arī ievērojami jāceļ maksa par apraidi LTV1, kurai tādu līdzekļu nav. Mūsu interese ir atslēgt visus kanālus no analogās apraides iespējami ātrāk,» skaidroja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Līne. Kompānija Lattelecom paziņojusi, ka pasūtījusi papildu dekoderus un ir gatava pārejai uz digitālo formātu jau gada sākumā, mudinot atbildīgās institūcijas lēmumu pieņemt iespējami ātri. Jau šobrīd Lattelecom virszemes digitālā TV uztverama 70 km rādiusā ap Rīgu.