VK ir sapratusi, ka krīzes apstākļos Latvija nevar atļauties tik lielu valsts pārvaldi. Lai taupītu, ir jātaisa reformas, uzsvēra kancelejas direktore Gunta Veismane. Viņa projektu nosauca par "taupības vingrinājumu" ministrijām.
No plāna izriet, ka valsts pārvaldi sagaida funkciju pārskatīšana, struktūru vienkāršošana, iespējams, štatu samazināšana, tāpat ievērojama taupība iepirkumos un citos izdevumos.
VK pagaidām precīzi nevar pateikt, kādu finansiālu ieguvumu dotu reformu īstenošana un "taupības gara" ieviešana. VK pārstāvis Mārtiņš Krieviņš izteicās, ka valsts pārvaldei pēc apmēra vajadzētu kļūt tādai, kāda tā ir Lietuvā un Igaunijā. Mērķis ir, lai valsts pārvaldē strādājošo skaits veido 8% -10% no kopumā valstī nodarbināto iedzīvotāju skaita. Šobrīd šis īpatsvars veido 14%. Gan M.Krieviņš, gan VK direktore G.Veismane uzsvēra, ka reformas tiek piedāvātas, lai valsts pārvaldē paliktu tikai kompetentākie cilvēki. Taču to pašmērķis neesot strādājošo atlaišana.
Reformu plāns sastāv no vairākām sadaļām. Piemēram, rosināts, ka valsts sekretāriem turpmāk varēs būt tikai divi vietnieki, departamentu un nodaļu vadītājiem tupmāk būtu jāstrādā bez vietniekiem, kā arī plānots ierobežot departamentos un nodaļās strādājošo skaitu. Piedāvājums arī paredz atteikties no "nereālu plānu būvēšanas", ar to domāti dažādi politikas dokumenti, kas prasa papildus finansējumu.
Reformu plānā paredzēta arī vienādas samaksas ieviešana par vienādu pienākumu veikšanu. Šobrīd ministrijās par vienu un to pašu amatu tiek saņemti atšķirīga lieluma atalgojumi. Starp priekšlikumiem ir arī atteikšanās no jebkādām kompensācijām - transporta izdevumiem, mācību apmaksas. Piedāvāts arī ieviest samazinātu darba nedēļu, samazinot darba stundas vai nestrādāt piektdienās.
VK piedāvā taupīt uz dienesta automašīnām un izvērtēt, vai tās ir nepieciešamas, cik daudz un kam; samazināt limitus mobilo telefonu sarunām, izvērtējot, vai mobilais telefons nepieciešams vispār; citiem pakalpojumiem, kurus faktiski varot veikt paši valsts pārvaldē nodarbinātie, piemēram, IT, sabiedrisko attiecību konsultantu piesaiste.
Taču G.Veismane atzina, ka būs vajadzīgi radoši risinājumi. Piemēram, kad tika veikta Valsts civildienesta reorganizācija, to pievienojot VK, kancelejas rīcībā nonāca jauna automašīna, no kuras nav bijis tik viegli atteikties. To civildienests bija pircis uz līzinga, kas jāmaksā vēl pusotru gadu. VK atradusi risinājumu, un šī mašīna nonākusi ekonomikas ministra rīcībā, kurš tieši tobrīd plānojis pirkt jaunu dienesta auto. Tas gan prasījis papildus izdevumus līdzinga pārformēšanai, sacīja G.Veismane.
VK reformas piedāvājums sakrīt ar valdības mērķi izvērtēt visas valsts finansētās funkcijas un izstrādāt budžeta grozījumus. Liela daļa plānā paredzēto naudas taupīšanas pasākumu plānots ieviest pēc budžeta grozījumu pieņemšanas, kuriem būtu jāstājas spēkā gada otrajā pusē.
G.Veismane uzsvēra, ka VK gaidīs priekšlikumus arī no ikviena iedzīvotāja par to, kā uzlabot un vienkāršot valsts pārvaldi. Plāns pieejams internetā, tur arī norādīts e-pasts. Valdība VK plānu varētu skatīt maijā.