"Kas ir pozitīvi – mēs vairs nerunājam par to, ka valstī nav uzskaitīts un apzināts īpašums. Tas ir progress, kas noticis pagājušā gada laikā vairākās ministrijās, piemēram, Satiksmes un Ekonomikas ministrijā," viņa sacīja un piebilda, tādējādi īpašumu uzskaite ļaus vēlāk atbildēt uz jautājumu, kā īpašums tiek izmantots un kāda ir atdeve no tā.Viņa atzina, ka Valsts kontroles (VK) mērķis ir panākt, lai iesniegtie pārskati par darījumiem būtu precīzi, tādēļ jau revīzijas laikā iestāžu grāmatveži laboja pieļautās kļūdas, un minēja, ka nav iespējams novērtēt, kuru ministriju veiktie pārkāpumi būtu vislielākie – jāvērtē pēc ministrijas pārskata lielumi. Sudraba paskaidroja, ka izdarītie pārkāpumi izcelti, ja tie sasniedz 2% no ministriju aktīvu vai izdevumu summas.Satiksmes ministrijas pārskatā neatbilstoši uzrādīta pašvaldībām pārskaitītā mērķdotācija autoceļiem 8,29 miljonu latu vērtībā, Izglītības un zinātnes ministrijas pārskatā nav iekļauti valdījumā nodoti īpašumi vismaz 3,59 miljonu latu vērtībā, Iekšlietu ministrijai trūkst pilnīgas informācijas par ieņēmumiem un izdevumiem 1,23 miljonu latu vērtībā, Aizsardzības ministrijas pārskatā nepamatoti ir palielināti ieņēmumi un izdevumi vismaz 901 tūkstoša latu apmērā, Kultūras ministrija nav uzskaitījusi Latvijas digitālās kultūras kartes projekta izveidošanas vērtību – 858 tūkstoši latu, savukārt Tieslietu ministrijas konsolidētajā pārskatā VK nav guvusi pārliecību par Rīgas Centrālcietuma datu pilnīgumu 499 tūkstošu latu vērtībā.Sudraba žurnālistiem paskaidroja, ka viena no iespējām, kas mazinātu pārskatu nepilnības, būtu, ja institūcijās darbs tiktu plānots nevis uz vienu gadu, bet gan vairākiem gadiem, tādējādi resursu plānojums būtu daudz pārdomātāks.Pēc visām veiktajām revīzijām kopumā Valsts kontrole (VK) revidējām vienībām ir sniegusi 219 ieteikumu konstatēto trūkumu novēršanai, no kuriem 23 ir ar augstu prioritāti, lai novērstu kļūdas, kas ir radījušas būtiskas neatbilstības gada pārskatos, 93 – ar vidēju prioritāti, lai novērstu kļūdas, kurām ir ietekmes risks uz nākamā gada pārskatu, un 103 ieteikumus, kuri ir vērsti uz gada pārskata sagatavošanas uzlabošanu.
Valsts pārvaldē pieaugusi tendence pārskaitīt avansā līdzekļus uz nākamo gadu
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ministriju un centrālo valsts budžeta iestāžu 2010.gada pārskati liecina, ka pieaudzis pārkāpumu skaits, kad iestādes pārskaita līdzekļus avansā uz nākamo gadu, aģentūrai BNS pastāstīja valsts kontroliere Inguna Sudraba.Viņa norādīja, ka šogad daudz plašākā mērogā vērojama tendence, ka institūcijas gada beigās cenšas maksimāli apgūt līdzekļus, maksājot par saistībām, kas iestāsies tikai turpmākajos darbos.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.