Problēmu īpaši izgaismot palīdz Valsts prezidenta Valda Zatlera amatpersonas deklarācija, kurā prezidents pērnajā gadā nav uzrādījis no pacientiem saņemtās pateicības. Viņš par to Dienai norādīja: «Amatpersonu deklarāciju esmu iesniedzis likumā noteiktā kārtībā, apjomā un termiņā. Ir pietiekami kompetentas valsts institūcijas, kas to pārbauda». Taču viņa deklarācijas patiesums netiek pārbaudīts.
«Tas ir jautājums, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav atrisināts,» norāda VID pārstāve Agnese Grīnberga. VID uzskatot, ka tā kompetencē ir tikai amatpersonu deklarāciju pieņemšana un glabāšana, deklarācijā minētās informācijas kontroli atstājot KNAB ziņā. A.Grīnberga nenoliedz, ka deklarācijās minēto informāciju VID izmanto datu apstrādē un analīzē, bet tikai saistībā ar nodokļu nomaksu, taču joprojām normatīvajos aktos nav noteikts, ka par pateicībām jāmaksā nodokļi. Tiesa, pirms kāda laika VID pārbaudīja daudzu amatpersonu deklarētās skaidrās naudas izcelsmi. VID pārstāve skaidro, ka šie cilvēki pārbaudīti kā privātpersonas.
KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs savukārt norāda, ka KNAB kompetencē ir pārbaudīt, vai amatpersonas ievērojušas interešu konflikta likumu. «Faktiski ziņu patiesumu savādāk nevar noskaidrot, kā veicot fiziskas personas auditu. Tas ir VID kompetencē un KNAB nemaz fiziski to nevar paveikt,» saka A.Vitenburgs.
Šim jautājumam ir pievērsta arī politisko amatpersonu uzmanība, un marta vidū tas jau ticis diskutēts. Premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) preses sekretārs Edgars Vaikulis stāsta, ko toreiz kopsaucējs netika rasts, tāpēc atbildīgajām institūcijām uzdots mēneša laikā sniegt priekšlikumus problēmas risināšanai. Tiesa, mēnesis jau ir apritēja 11.aprīlī. «Tad drīz tam arī jābūt valdībā,» saka E.Vaikulis.
Joprojām turpinās KNAB pērn uzsāktā pārbaude par to, vai V.Zatlers savā darbībā ievērojis interešu konflikta novēršanas likumu. No A.Vitenburga teiktā izriet, ka tās noslēgums vairs nav tālu, bet aprīlī vēl nebūšot.