Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Valsts prezidenta uzdevumu izpilde ir radījusi lielāku politisko stabilitāti

Ja politologam Jānim Ikstenam vaicātu, vai Valsts prezidentam Valdim Zatleram būtu iemesls 31.martā rosināt Saeimas atlaišanu, viņš atbildētu: "Iemeslu ir siekiem." Kaut vai tāpēc, ka, viņaprāt, sabiedrības neuzticēšanās politiskajai elitei nav būtiski mazinājusies. Taču, ja ir jautājums, vai V.Zatlers varētu izšķirties par Saeimas atlaišanu, atbilde esot — drīzāk nē.

Tikai 31.martā sabiedrība uzzinās paša prezidenta viedokli. Taču, ja nebūtu V.Zatlera 14.janvāra paziņojuma, kas ietvēra brīdinājumu par Saeimas atlaišanu, iespējams, arī Satversmes grozījumu, kas paredz tautas tiesības rosināt parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, nebūtu. Vēl grūtāk atbildēt, vai tiktu izveidota jauna valdība, kuru tagad vada Jaunā laika (JL)premjers Valdis Dombrovskis. JL vēl gada sākumā Doma laukumā bija to vidū, kas aicināja atlaist Saeimu.

Kad V.Zatlers brīdināja par Saeimas atlaišanu, ja netiks izpildīti viņa rosinātie uzdevumi, vēstījumā bija ietverts arī tā mērķis — politiskā stabilitāte un uzticības atjaunošana valsts varas institūcijām. Saeimas atlaišana negarantētu politisko stabilitāti, ko vismaz daļēji ir nodrošinājusi prezidenta doto uzdevumu izpilde, uzskata politiķi. Tā drīzāk varētu paralizēt Saeimas un arī valdības darbu, ieskaitot budžeta grozījumu pieņemšanu. Janvārī bija politiķi, kas norādīja uz prezidenta vēlmi vairot savu popularitāti ar šo paziņojumu, savukārt tagad šķiet, ka prezidents drīzāk ir upurējis kaut ko no sava prestiža, jo ne vienmēr ir izskatījies tajā labākajā gaismā. Piemēram, 13.februārī, kad izteica neuzticību premjeram Ivaram Godmanim (LPP/LC), ko varēja saistīt ar vecās koalīcijas skaidri doto signālu, ka nekādu izmaiņu valdībā nebūs. Taču prezidents nevar atlaist premjeru, ar ko arī var skaidrot viņa piekāpību I.Godmaņa vēlmei vēl mazliet pastrādāt.

Politiķi norādīja, ka prezidents parlamentārā valstī nevar uzdot Saeimai noteiktos termiņos izpildīt kādus uzdevumus. Saeimas deputāti jutās pazemoti un tāpēc izrādīja pretestību ar ne pārāk glaimojošiem vērtējumiem, kurus vairākkārt izteicis Tautas partijas līderis Mareks Segliņš. Viņam, tāpat kā LPP/LC līdzpriekšsēdētājam Aināram Šleseram, šķiet, ka Satversmes grozījumi tagad nav aktuāli. "Prezidentam ir jāpārslēdzas uz darba kārtību, kas saistīta ar ekonomisko krīzi pasaulē. Kādi te Satversmes grozījumi, ja cilvēki zaudē darbu un nevar pabarot ģimenes," teica A.Šlesers. Arī deputāts Pēteris Hanka (ZZS) sacīja: "Esmu pārliecināts, ka prezidents izprot patieso situāciju valstī — ka ir nepieciešams atveseļot ekonomiku un radīt jaunasdarba vietas. Tāpēc aicinu prezidentu atļaut šai Saeimai nostrādāt līdz pilnvaru beigām." Kuluāros arī tika runāts — ja prezidents gribēs atlaist Saeimu, tad deputāti var atlaist viņu pašu, kam gan vajag divu trešdaļu balsu un kam paši politiķi īsti netic.

"Valsts prezidentam, Saeimai un valdībai visiem kopā ir jādara viss, lai netiktu izjaukta politiskā stabilitāte. Tagad nav laika politiskajām spēlēm, vēl jo vairāk tāpēc, ka pēc pāris mēnešiem ir pašvaldību vēlēšanas," Dienai sacīja TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis. Viņš ir gandarīts, ka ir izdevies izveidot jaunu valdību, un domā, ka tā pieņems arī budžeta grozījumus. Tādēļ esot grūti iedomāties, kāpēc vajadzētu atlaist Saeimu, kas pieņemšot arī "pērnās vasaras solījumu" — Satversmes grozījumus. Pamatlikuma izmaiņām, kas dod tautai tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, tagad piekrīt pārliecinošs vairākums — ceturtdien Saeimas sēdē par to pieņemšanu 2.lasījumā nobalsoja 87 deputāti. Galīgajā lasījumā grozījumus pamatlikumā plānots pieņemt pēdējā ziemas sesijas sēdē — 8.aprīlī.

***

Vai Valsts prezidentam ir pamats rosināt Saeimas atlaišanu?

Aigars Freimanis sociologs

Runas, kurš kuru atlaidīs, sāk izskatīties pēc puišeļu mērīšanās ar krāniņiem. Mērīšanās kāre rodas no tā, ka Saeimai paliek aizvainojums, ka viņu pašu ievēlēts cilvēks ir atļāvies viņiem izvirzīt ultimātu. Tas tiek darīts mazliet vieglprātīgi, jo ārējie apstākļi nosaka pilnīgi citu darba kārtību gan vienam, gan otriem. Valsts prezidenta ultimāts visus izkustināja. Tā krīze un haosa priekšnojauta 13.janvāra naktī prasīja pēc plākstera uzlikšanas. Prezidents to izdarīja, iedodot laiku un daļēji pārceļot konfliktu uz savām un Saeimas attiecībām.

Jānis Ikstens politologs

Satversmes grozījumi nav pieņemti līdz 31.martam. Nav būtiski mazinājusies arī neuzticēšanās politiskajai elitei, kurā sakņojas 13.janvāra notikumi. Tajos savukārt sakņojas Valsts prezidenta uzstādījumi. Šī Saeima ir negodīgi ievēlēta. Šie ir trīs iemesli, kuru dēļ tā būtu jāatlaiž. Taču Valda Zatlera paziņojums, manuprāt, būs tāds, ka nerātnie puišeļi kaut ko ir izdarījuši un viņi var palikt. Ir jāvaicā, vai prezidenta vārdam var ticēt. Tā ir nopietna mācībstunda Zatleram, ka jādomā un jāspēj modelēt dažādi attīstības scenāriji. Viņš savos aprēķinos neņēma vērā, ka Godmaņa valdība var krist.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

LASI VĒL


Eksperti vērtē: ko darīt Zatleram 31. martā?

SKATIES VĒL


FOTO: Zatlers uz riteņa

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Bijušo čekistu nav

Jānis Ādamsons par ministru un sabiedriskā izlīguma ideju 1994. gadā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas