Valsts prezidenta vēlēšanas ar mazām intrigām

Pašreizējā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pilnvaras valsts pirmās amatpersonas amatā beigsies 7. jūlijā, un viņš, tāpat kā priekšgājēji Valdis Zatlers un Andris Bērziņš, amatā būs aizvadījis tikai vienu termiņu. Šo vēlēšanu absolūtais favorīts Levits uz Valsts prezidenta amatu kandidēja jau 2015. gadā, taču toreiz, kad balsojums par augstāko valsts amatpersonu vēl notika aizklāti, amatā tika apstiprināts Vējonis. Šogad Levita atbalstam jau februārī tika izveidota atbalsta platforma Par izcilu Valsts prezidentu, par viņa kandidatūru iestājās 4. maija Deklarācijas klubs, tika prezentēta Levita grāmata Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai 1985–2018, sabiedrība viņa viedokli par dažādiem jautājumiem varēja izzināt intervijās vairākos medijos. Viņš pats paziņoja, ka būtu gatavs kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, ja viņam garantēts Saeimas vairākuma atbalsts, tātad ievēlēšana amatā. Levita kandidatūrai nedalītu atbalstu solīja viņa kandidatūru izvirzījusī Nacionālā apvienība Visu Latvijai – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA) un Jaunā konservatīvā partija (JKP), vēlāk arī Jaunā Vienotība (JV) un vismaz daļa KPV LV frakcijas deputātu, savukārt Attīstībai/Par (A/P) sākotnēji uzstāja, ka uz Valsts prezidenta amatu sagaidītu vairāku spēcīgu kandidātu cīņu un pauda gatavību piedāvāt, A/P politiķa Daniela Pavļuta vārdiem runājot, "mazāk konservatīvu" kandidatūru, tomēr galu galā pievienojās pārējiem koalīcijas partneriem Levita atbalstam. Tajā pašā laikā Jansona kandidatūrai paredzams vien viņu izvirzījušās ZZS frakcijas 11 deputātu atbalsts, bet Šmits droši var rēķināties tikai ar viņa kandidatūru izvirzījušo dažu deputātu balsīm.