Par spīti rietumvalstu aicinājumiem, Ķīna jau gadiem ilgi mākslīgi notur zemāku juaņa cenu, tādējādi ražojot lētākas preces un izkonkurējot sāncenšus. Tā kā ekonomiskā krīze krietni paplucinājusi cilvēku makus, cena nereti kļūst par svarīgāko kritēriju. Tādēļ arī citi sasparojušies konkurētspējas stiprināšanai un spiež savas naudas vērtību lejup.
Japāņi septembrī "piedrukāja" jēnas aptuveni 20 miljardu ASV
dolāru apmērā, pirmo reizi sešu gadu laikā iejaucoties valūtas
tirgū. Brazīlija, Dienvidkoreja un Singapūra izmanto "partizānu
taktiku" dubultojot nodokļus ieplūstošajam kapitālam, lai neļautu
pašu valūtai kļūt spēcīgākai. Arī ASV dolāra kursa acīmredzamā
krišanās raisa aizdomas, ka ar to notiek manipulācijas.
Vairāk par valūtu kariem lasiet sestdienas Dienā.