"Kārtība ar pārvēlēšanu ļautu gan bīskapam, gan baznīcai vieglāk kaut ko mainīt, ja kalpošana neveicas vai ir iestājies nogurums. No otras puses, es redzu arī problēmas, ko tāda kārtība nes sev līdzi. Pirmkārt, tas nav bibliski. Otrkārt, tas nozīmētu atteikties no bīskapa amata, kādu iedibināja mūsu baznīcas pamatlicēji, kādā tika ievests mūsu pirmais bīskaps Kārlis Irbe, un atgriezties pie PSRS laika iekārtas," savā atbildē uz portāla jautājumiem raksta J.Vanags.
Viņš arī norādīja, ka šādas sistēmas ieviešana varētu padarīt bīskapus par "baznīcas politiķiem". "Šobrīd varam redzēt, kā darbojas priekšvēlēšanu kampaņas. Nedomāju, ka baznīcā tās ienestu svētīgu gaisotni," uzskata arhibīskaps.
LTV raidījums de facto iepriekš ziņoja, ka luterāņu baznīcas Rīgas mācītāji parakstījuši dokumentu, kurā cita starpā rosina bīskapu administratīvās pilnvaras pārapstiprināt ik pēc sešiem gadiem. de facto norādīja, ka pēc būtības šo priekšlikumu var tulkot kā neuzticības izteikšanu luterāņu baznīcas arhibīskapam J.Vanagam. Uz šādu soli mācītājus esot pamudinājis baznīcas finanšu un īpašumu sliktā pārvaldīšana.
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskapa Jāņa Vanaga atbilde:
"Luterāņu baznīcām pasaulē lielākoties ir vai nu bīskapi, vai prezidenti. Tās ir divas atšķirīgas pieejas amatam. Agrīnajā baznīcā bīskapu uzskatīja par tēvu nevis amatpersonu, tādēļ Bībelē, protams, nekāda bīskapu pārapstiprināšana nav atrodama. Savukārt prezidenti drīzāk ir baznīcu administratori un viņus ir pierasts pārvēlēt līdzīgi kā biedrībās un firmās. Priekšlikums ieviest kārtību, ka bīskapi tiek ik pa laikam pārvēlēti, ir mēģinājums izveidot tādu kā hibrīdmodeli. Arī tāds pastāv vairākās luterāņu baznīcās. PSRS režīms šādu kārtību lika ieviest arī LELB, tādēļ tas mums ir pazīstams no padomju laikiem.
No vienas puses, tam var redzēt labu praktisku pamatojumu. Latvijas baznīcā ir daudz gados jaunu garīdznieku. Zviedrijā vai Somijā, kur bīskapus ievēl bez termiņa, viņi amatā nonāk apmēram 50 - 60 gadu vecumā. Tātad amatā jāpavada desmit, varbūt divdesmit gadu. Tas ir normāls laika posms. Ja bīskapu ievēl 35 gadu vecumā, tad jārēķinās ar 35 gadiem amatā, kas ir ļoti daudz. Kārtība ar pārvēlēšanu ļautu gan bīskapam, gan baznīcai vieglāk kaut ko mainīt, ja kalpošana neveicas vai ir iestājies nogurums.
No otras puses, es redzu arī problēmas, ko tāda kārtība nes sev līdzi. Pirmkārt, tas nav bibliski. Otrkārt, tas nozīmētu atteikties no bīskapa amata, kādu iedibināja mūsu baznīcas pamatlicēji, kādā tika ievests mūsu pirmais bīskaps Kārlis Irbe, un atgriezties PSRS laika iekārtas. Ne visas amatpersonas ir labi ievēlēt uz termiņu, piemēram, tiesnešus, jo tas viņus dara ietekmējamus un traucē pildīt pienākumus. Nav arī labi padarīt bīskapus par baznīcas politiķiem. Šobrīd varam redzēt, kā darbojas priekšvēlēšanu kampaņas. Nedomāju, ka baznīcā tās ienestu svētīgu gaisotni. Ir arī vairāki praktiski aspekti, kas rada jautājumus. Katrā ziņā ir ļoti rūpīgi jāizsver, ko baznīca no tā iegūst un ko zaudē. Šāds ierosinājums jāvērtē pēc būtības, nevis no tā, kā tas skar mani vai kādu citu konkrētu personu. Katra atsevišķā bīskapa ceļš ir Dieva rokā."