Var veicināt neskarto kāpu apbūvi

Jūsu citātie it kā margināļu "atšujies" un "atpisies" ir paša Kārļa teiktie vārdi, un nevis kaut kur atejā, bet pie Saeimas nama. Tā ka 2/3 margunālisma ir pašam Leiškalnam. Par alusvēderu piekrītu - šoreiz tam nekāda sakara ar rakstu.

TP un šŠesers savā AGONIJĀ vēl ķer pēdējo , ko var paķert.

Tā ir liela cūcība. Aizsargjoslu tieši tāpēc nedrīkst ne izbraukāt ar džipiem, ne būvējot ēku pamatus vai kā citādi IZKUSTINĀT, ka tādējādi notiek kāpas pārbīde un turpmāka neapturama kāpas noslīdēšana daudzus desmitus un pat simtus metru. Tā var nesākties uzreiz, bet tas noteikti notiks, ja tiks pieļauta kāpas degradācija. Pat krievu laikos valdībai bija vairāk sajēgas, un notika plānveidīgas kāpu apstādīšanas ar krūmājiem, kas ir nostiprinājušas šīs kāpas.

Leiškalns lai pajautā pēc padoma savam idejiskajam tēvam Šķēlem, ap kura māju teritoriālplānā iezīmētā aizsargosla met līkumu. Un tad visus, kas to likumpārkāpumu ir akceptējuši, uz cietumu! Tur jābūt ļoti lielai naudai, lai akceptētu šādu likumpārkāpumu. Vai to nebūtu jāceļ gaismā?

Leiškalnam 2007. gadā tika piešķirta zeme kāpu joslā. Tad uzreiz sākās debates par Aizsargjoslu likuma izmaiņām. Kurš maksā, tas pasūta mūziku. A manuprāt šim vajag uzlikt rokudzelžus.

leiškalns nav nekāds humora vecis, viņš ir pretīgs melis, kas cilvēkiem uz ielas saka "atpisies!"!!

vel tak japagust noasfaltet!:)

Leiškalns ir humora vecis un nav tas kaitīgākais :) Komentos atsauce uz Pietkeviču gan ir interesanta, jo Privaizācijas aģentūra laikam vēljoprojām cer legalizēt pašlaik pretlikumīgos privatizācijas pieteikumus krasta kāpu iazsargjoslā. Bet ieteikto grozījumu patieso mērķi un ieintersētās personas parāda stils, kādā priekšlikumus uz murgaina informatīvā ziņojuma pamata Zalāns ar Godmaņa svētību izgrūda caur MK. Tā vietā, lai RAPLM iesniegtu savus priekšlikumus uz 2.lasījumu un ar argumentiem pierādītu savu taisnību.

Lērumam cilvēku, kas iedrāžas kāpās līdz pašai jūrai, pat 10 metri nav staigājams attālums, tādēļ ar džipu jāuzkrāmējas virsū kāpas virsotnei, ar ko šie cilvēki, šķiet, pat dižojas un jūtas nenormāli pacilāti. Protams, doma jau laba un nevajadzētu tā ar klusējošu piekrišanu pret šo visu attiekties, bet ir sajūta, ka kāpu jautājumos ir nereāli kaut ko mainīt, jo apbūvi šeit kāro ļoti ietekmīgi cilvēki. Citiem nav naudas, lai vispār kaut kur būvētos, nerunājot vēl par kukuļiem vides pārvaldēm.

Ja godīgi un no sirds - Latvijas jūrmala tiešām ir unikāla ar savu smilšaino pludmali, kāpām un priedēm. Un pārmēru civilizētā pasaule tikai iegūtu vienu patiešām kolosālu vietu pastaigām nesačakarētā vidē, ja latvieši aizsargātu visu jūras krastu apmēram 2 km joslā. Ja nauda valda pasauli, tad jāliek ļooooti daudz maksāt par ekskluzīvu iespēju turpmāk būvēties joslā 2km līdz 500m no jūras krasta, pie tam šim objektam ir jābūt sabiedrībai ārkārtīgi nepieciešamam (tā nevarētu būt privāta dzīvojamā māja). Tendencei ir jābūt ilgtermiņā saglabāt Latvijas dabas krāšņumu. Kāda vaina krodziņam 2 km no jūras? Staigājams attālums... Manuprāt.

te komentētāji izteicās, ka tas tāds deputāta darbs iesniegt priekšlikumus utt. Bet vai ir normāli, ka visi aprakstītie priekšlikumi vērsti uz to, lai iznīcīnātu vēl nesagandēto piekrasti? Pats absurdākais ir par pagastiem, arī pēc reformas, ja tai pietiks naudas, novadiem - tiem nevar uzticēt pat sūdainu mietu, nerunājot par tādu lietu kā Latvijas kāpu aizsargjosla.

To nedrīkst pieļaut! Kādu Latviju tad mēs gribam?Šauras taciņas starp augstiem žogiem kur klusiņām jāslapstās pa nātrēm,lai nepamanītu asinssuņi vai apsargi ar automātiem. Vai tad katram,kas grib aizbraukt pie jūras,ir jānopērk zemes gabals. Tāpēc jau tā ir aizsargjosla,lai aizsargātu unikālo dabu krasta joslā,kas šajā vietā ir īpaši vārīga un lēni atjaunojas.

"Zaļo vēsmu" Saeima. Šķiet, tas ir smieklīgākais, kas ir pateikts par devīto sasaukumu.

Un viesu namu taču var uzcelt aiz 150 vai 300 metriem. Un nav ne vainas.

Pie jūras būvē valstīs, kur apakšā ir klintis. Tā ir milzīga atšķirība. Mums jūra tāpat nāk virsū. Vajaga to starpposmu saglabāt aizsardzībai. Lai priedes sargā no jūras vējiem un savām saknēm nosargā kāpu izēšanu.