Izmeklēšana vēl turpinās, taču vara kabeļu stāsts izgaismojis piekrastes zvejniecību kā izmirstošu arodu, par kuru pēc kāda laika būs iespējams lasīt vien romantiskajos Viļa Lāča romānos. "Neviens jau to nereklamē," par vara kabeļu biznesu saka Kurzemes Zvejnieku asociācijas vadītājs Igors Markuševskis. Viņš pat sakās esam zinājis "baumu līmenī" par šo papildu nodarbi uz Beverīnas. Taču ar to nodarbojoties arī citi kuģi, jo īpaši gada beigās, kad ir iztērēti nozvejas limiti vai arī zvejniekiem nepieciešams uzkrāt vēlākajai kuģu sagriešanai nepieciešamo nozvejas dienu skaitu. Krāsainā metāla ķeksēšanai ne vien nav limitu, bet arī ir vieglāk to realizēt, un peļņa lielāka, atzīst zvejnieki.
Valsts vides dienesta jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktora vietnieks Felikss Klagišs stāsta, ka inspektori ne reizi vien uz Beverīnas atrada vara ruļļus un 20 kilogramu brētliņu. Nākot atpakaļ no zvejas, divas stundas pirms atgriešanās ostā zvejniekiem ir jāziņo par nozveju. Tad inspektori pārbauda ap 40% kuģu. Brētliņu kaste un tralis kalpoja apkalpei kā pierādījums, ka tā ir zvejojusi. "Tas nebija nekāds noslēpums. Taču vara kabeļi ir blakus produkts," uzsver F.Klagišs. Vides dienests varētu saukt pie atbildības kuģi vien tad, ja tas izgāztu lūžņus jūrā, taču par kabeļu ķeksēšanu nekādu normatīvo aktu nav. Beverīna nebija vienīgais kuģis, uz kura inspektori uzgājuši šos blakus produktus, atzīst dienesta pārstāvis, gan nenosaucot citus.
nogrimušās Beverīnas īpašnieks Igors Fikss tomēr joprojām neuzskata, ka iespējamajā sešu Beverīnas apkalpes locekļu nāvē būtu vainojama liktenīgā vara ruļļu krava, kas nebija pietiekami stabila. Viņš visu vainu uzveļ sliktajam laikam un neprasmīgajiem glābējiem. Sākotnējā izmeklēšana, kā vēsta Latvijas Jūras administrācija, ļauj domāt, ka nenostiprinātie vara ruļļi bijuši ne vien Beverīnas kravas tilpnēs, bet arī uz klāja. Tiem sasveroties, kuģis zibenīgā ātrumā nogrima ar ķīli uz leju.
(Žurnālistes Guntas Slogas rakstu "Kabeļus zvejot ienesīgāk" lasiet laikrakstā "Diena"]