Tiesā aģentūra BNS noskaidroja, ka tāpat prokurors lūdzis piespriest mantas konfiskāciju, policijas kontroli un cietušo pieteiktās kompensācijas.
Tiesu debates pirmdien turpinās. Kādā no nākamajām tiesas sēdēm uzstāsies apsūdzēto aizstāvji.
Lieta ir apjomīga - tajā ir 30 sējumu, kopumā bija jāuzklausa teju simts liecinieku.
Šajā lietā apsūdzēts Latvijas uzņēmējs un, pēc prokuratūras uzskata, slepkavību organizētājs Mārtiņš Putniņš, bet par izpildīšanu tiesā divus Lietuvas iedzīvotājus - Sergeju Markeviču (Sergejus Markevičus) un Edgaru Krogertu (Edgaras Krogertas).
Visi trīs apsūdzēti par uzņēmēju Lūša, Aišpura un Peredeļska pasūtījuma slepkavībām un toreizējā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vaškeviča slepkavības mēģinājumu.
Laikraksts "Latvijas Avīze" jūnijā vēstīja, ka finanšu policija bija atklājusi, ka Putniņš jau no 2005.gada vairākām Latvijas firmām palīdzējis no valsts izkrāpt pievienotās vērtības nodokļa atmaksu un to noformējis kā "juridiskus pakalpojumus". Šādus pakalpojumus sniedza daudz uzņēmumu, kuros Putniņam pat nebija paraksta tiesību, tomēr to darbību esot kontrolējis tieši viņš.
Viens no Putniņa izveidoto shēmu finansētājiem bija firmas ''Karsholma grupa'' īpašnieks Peredeļskis, kura rīcībā bija visai plaša informācija par Putniņa darbību. Iespējams, starp abiem izcēlies kāds konflikts, pēc kura Putniņš varētu secināt, ka Peredeļskis finanšu policijā varētu arī neklusēt.
Ar Markeviču un Krogertu uzņēmējs Putniņš esot bijis labi pazīstams jau vairākus gadus un vairākkārt Lietuvā agrāk sodīto vīriešu biogrāfijas un ietekme Lietuvas noziedzības vidē viņam acīmredzot bija zināma.
Markevičs esot bijis iesaistīts nelegālā ieroču apritē, turklāt viņam bijušas arī zināšanas sprāgstvielu sagatavošanā. Krogerts esot bijis vairāk nekā viņa labā roka. Pēc prokuratūras uzskata, lai tiktu vaļā no sava ēnu biznesa partnera, Putniņš sameklējis abus lietuviešus.
Lietuvieši 2007.gada 6.februārī sagaidīja savu upuri Rīgā pie kāda Slokas ielas daudzdzīvokļu nama, kur dzīvoja Peredeļska vecāki. Kad uzņēmējs iznāca no kāpņu telpas, abi lietuvieši pārdroši un bez minstināšanās dienas laikā sāka šaut ar "TT" un "Makarova" tipa pistolēm, kas pat nebija aprīkotas ar klusinātājiem. Katrs izšāva vismaz piecas reizes. Pārliecinājušies, ka upuris nogalināts, viņi notikuma vietu pameta un ieročus nosvieda turpat netālu.
Tikpat pārdroši lietuvieši nogalināja vēl divus uzņēmējus.
Putniņš pārstāvējis arī uzņēmumu ''Grupa Media'', kas nodarbojās ar gaļas importu un piegādāja produkciju vietējiem gaļas pārstrādātājiem. Arī par ''Grupa Media'' darbību finanšu policija sāka kriminālprocesu un uzlika arestu ne tikai uzņēmuma līdzekļiem, bet arī tiem finanšu līdzekļiem, kas vēl tikai pienācās firmai par noslēgtajiem līgumiem. Tādi bija noslēgti ar gaļas pārstrādes uzņēmumiem ''Niko'', kura tobrīd vienīgais īpašnieks bija ļoti ietekmīgs Jēkabpils uzņēmējs Aišpurs, un uzņēmumu ''Jelgavas gaļas kombināts'', kura īpašnieks bija Lūsis.
Par piegādātajiem gaļas izstrādājumiem abi uzņēmumi ''Grupa Media'' palika parādā attiecīgi 61 000 eiro un nepilnus 195 000 latu. Finanšu policija bija pieņēmusi lēmumu, ka abiem uzņēmumiem šī parāda summa jāieskaita nevis ''Grupa Media'' kontā, bet gan VID speciālā depozītu kontā. Abiem uzņēmējiem no ''Grupa Media'' pienāca priekšlikumi pārskaitīt parāda summas kādā fiktīvas firmas bankas kontā, tomēr gaļas pārstrādātāji nebija ar mieru nepakļauties VID rīkojumam.
Aišpura dienas gaitas abi lietuvieši esot izsekojuši kopā ar Putniņu. 2007.gada septembrī Aišpurs piebrauca pie sava uzņēmuma caurlaides telpām. Līdzko viņš atvēra sava ''Mercedes Benz'' durvis, klāt pieskrēja Markevičs un septiņas reizes izšāva uz vēl vadītāja sēdeklī esošo Aišpuru. Pēc slepkavības izdarīšanas noziedznieks aizskrēja uz mašīnu, kur ar ieslēgtu dzinēju viņu gaidīja Krogerts.
Līdzīgi nogalināja Lūsi, kad viņš 2008.gada janvāra vakarā atbrauca uz savām mājām Garkalnes novada Priedkalnē. Uzņēmējs savas mājas pagalmā izkāpa no automašīnas un runāja pa mobilo telefonu, kad atskanēja liktenīgie šāvieni.
Neapmierinātība ar to, ka tiek likti šķēršļi noziedzīgu finanšu shēmu īstenošanā, iespējams, bija par pamatu arī atentātam pret Vaškeviču. VID par nodokļu nemaksāšanu bija apturējusi Putniņa kontrolēto Latvijas firmu ''Komprekss'' un ''Virtuals'' operācijas ar naudas līdzekļiem šo firmu banku kontos. Tādu savu padoto lēmumu bija vizējis Vaškevičs.
Spridzekli no trotila briketes sagatavojis Markevičs. Lai uzmeistarotu tālvadības spridzekli, Putniņš esot iegādājies divus lietotus mobilos telefonus. Mobilais telefons bijis detonators spridzeklim, kas aktivizējas ar cita mobilā telefona zvana palīdzību.
Spridzekli zem Vaškeviča mašīnas, kas bija novietota pie Vaškeviča darbavietas, palicis Krogerts. Abi lietuvieši kopā ar Putniņu 2007.gada maijā gaidīja iznākam Vaškeviču no savas darbavietas. Kad tas noticis un Vaškevičs pietuvojies savai automašīnai, spridzeklis aktivizēts, tomēr amatpersonas dzīvību glāba tas, ka spridzeklis nepiestiprinājās pie ''Subaru Impreza'' apakšdaļas.
Avīze arī vēstīja, ka, izmeklējot lietas par Putniņa finansiālo darbību, pēkšņi pazuduši vēl divi Putniņa firmu darbinieki - Ģirts Petrovskis un Kristaps Klišāns. Abi bija saņēmuši pavēstes, lai ierastos sniegt liecības par Putniņa finanšu shēmām. Uz pratināšanām viņi tā arī neieradās.