ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska aģentūrai LETA sacīja, ka Vaškevičs sūdzību ST iesniedzis pagājušajā nedēļā. Tiesas priekšsēdētājs pieteikumu atzinis par noformētu atbilstoši likumā noteiktajām prasībām un nodevis tiesnešu kolēģijai, kurai mēneša laikā jāizlemj, vai pēc Vaškeviča sūdzības ierosināma lieta.
Vaškevičs lūdzis vērtēt likuma par valsts noslēpumu 9.panta 3.daļas 6.punkta un 11.panta 5.daļas, kā arī valdības noteiktā Valsts noslēpuma objektu saraksta 2.10.6.punkta atbilstību Satversmes 92., 104. un 106.pantam.
Satversmes 92.pants noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. 104.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības, bet 106.pants paredz ikvienam tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.
Likums par valsts noslēpumu 9.panta 3.daļas 6.punktā noteic, ka pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.
Šī likuma 11.panta 5.daļa noteic, ka atteikumu izsniegt speciālo atļauju persona var pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram 10 dienu laikā no dienas, kad persona par lēmumu uzzinājusi. SAB direktora lēmumu persona var pārsūdzēt 10 dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo lēmumu, ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tas nosūtāms izpildei valsts drošības iestādei.
Savukārt Valsts noslēpuma objektu saraksta minētajā punktā noteikts, ka valsts noslēpuma, NATO, Eiropas Savienības, ārvalstu, starptautisko organizāciju un institūciju klasificētās informācijas speciālie aizsardzības līdzekļi, paņēmieni un kontroles pasākumi, piemēram, aptaujas lapas, ir konfidenciāla informācija.
LETA jau ziņoja, ka Vaškevičs vērsās tiesā ar pieteikumu un lūdza atzīt par prettiesisku SAB un Ģenerālprokuratūras rīcību. Vaškevičs prasīja tiesu atcelt ģenerālprokurora Jāņa Maizīša lēmumu, ar kuru noraidīta viņa sūdzība par SAB lēmumu anulēt Vaškevičam iepriekš piešķirto speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Vaškevičs pauda uzskatu, ka pielaide valsts noslēpumam viņam atņemta nepamatoti. Viņš norādīja, ka ne SAB, ne Ģenerālprokuratūras lēmumos neesot norādīta nekāda informācija par to, kādas tieši nepatiesas ziņas viņš par sevi sniedzis un kā izpaužas viņa neuzticamība un nespēja saglabāt valsts noslēpumu.
Administratīvā rajona tiesa Vaškeviča pieteikumu atteicās pieņemt izskatīšanai. Tiesa konstatēja, ka strīds nav skatāms Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Tiesa arī konstatēja, ka Maizīša lēmums, ko Vaškevičs apstrīdējis tiesā, bijis nepārsūdzams.
Šo lēmumu nemainīja arī Administratīvā apgabaltiesa, un pēc tam strīdam "punktu pielika" Augstākās tiesas Senāts, kas iepriekšējos lēmumus atstāja negrozītus, bet Vaškeviča blakussūdzību noraidīja. Senāta lēmums nav pārsūdzams.
Kā ziņots, Maizītis 2008.gada 11.septembrī noraidīja Vaškeviča sūdzību par lēmumu, ar kuru SAB viņam bija anulējis pielaidi valsts noslēpumam.
Tā paša gada 24.septembrī VID vadītājs Dzintars Jakāns Vaškeviču no ģenerāldirektora vietnieka vietas izpildītāja amata apstiprināja ģenerāldirektora vietnieka amatā un uzticēja viņam pārraudzīt VID Stratēģiskās attīstības pārvaldi un Iekšējā audita pārvaldi.