"Domāju, ka viņš šajā ziņā arī nemainīsies." Politologs arī norādīja, ka viņam radies iespaids, ka A.Bērziņš vēlētos "stingrāku un hierahiskāku valsts pārvaldes modeli. Demokrātijā un pašreizējā konstitucionālajā ietvarā viņš jūtas ne pārāk komfortabli. Demokrātijā politika ir nemitīgi kompromisa meklējumi, taču ir sajūta, ka prezidentam tas šķiet apgrūtinoši, viņš nav diplomāts."
F.Rajevskis atzina, ka prezidents ir ļoti nepamanāms, "viņam vajadzētu kļūt redzamākam, paužot viedokļus par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem." Tajā pašā laikā, kā atzina F.Rajevskis, A.Bērziņa priekšrocības ir zināšanas ekonomikā un izpratne par tautsaimniecību. "To prezidents varētu izmantot, iniciējot šajā jomā likumprojektus. Pagaidām gan vēl šādas iniciatīvas nav bijušas. Taču viņš ir bijis pietiekami aktīvs, Saeimas pieņemto likumprojektu neizsludināšanā, tādā veidā tomēr piedaloties likumdošanas procesā. Domāju, ja A.Bērziņš ieies vēsturē, tad kā prezidents bez skandāliem un rupjām kļūdām. Un arī tas būs gana labi pēckrīzes prezidentam."
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks portālam Diena.lv atzina, ka A.Bērziņš nav harismatiska persona un par tādu arī nekad nekļūs, lai gan viņš ir "lāga cilvēks." K.Sedlenieks uzsvēra: "Lielākā vaina par to, ka mums pašlaik ir šads prezidents, ir jāuzņemas parlamentāriešiem, kuri ļoti bezatbildīgi pieiet šim procesam. Tā vien šķiet, ka prezidenta izvēlē dominē vai nu savējo bīdīšana vai vēlme neļaut to izdarīt konkurentam. Tad rodas šādas kompromisa figūras." K.Sedlenieks atzina, ka, protams, vienmēr nevar ievēlēt tik spilgtas personības kā bijusī prezidente Vaira Vīķe – Freiberga, "taču Latvijā ir šādas personības. Problēma ir tā, ka mūsu parlamentārieši tādas negrib izraudzīties šim augstajam amatam.
Mediju eksperte sandra Veinberga portālam Diena.lv atzina, ka A.Bērziņš nav nācijas morālais līderis un par tādu arī nekad nekļūs.
"Amatā aizvadīto divu gadu laikā A.Bērziņš neko nav mācījies, viņš nav arī sapratis, kādi ir viņa kā prezidenta pienākumi. Problēma ir tā, ka viņš nevis piemērojas prezidenta amata pienākumiem, bet vēlas tos piemērot sev. Viņš neņem vērā tās lietas, ko no viņa prasa prezidenta funkcijas, tostarp reprezentatīvās. Latvijā Valsts prezidenta reprezentācijas telpas ir māja Jūrmalā. Man nav saprotams, kādēļ A.Bērziņš to neizmanto un arī augstus viesus uzņem savā privātmājiņā Kājiņas. Protams, mums katram sava māja šķiet visskaistākā, taču valsts reprezentatīvās telpas ir valsts reprezentatīvās telpas un A.Bērziņam tas būtu jārespektē."
S.Veinberga arī atzina, ka "es jau esmu nogurusi kaunēties par A.Bērziņa uzstāšanos. Viņš neizprot, ka viņa misija ir būt nācijas morālajam līderim. Ja viņš sādā veidā pildītu darba pienākumus jebkurā citā amatā, viņš jau sen būtu atlaists."
Jautāta par Saeimas lomu šāda cilvēka virzīšanai prezidenta amatam, S.Veinberga norādīja: "Domāju, oligarhi mums atriebās, par prezidentu "iešķiebjot" šo nevarīgo cilvēku."