Prezidents vienojies ar Kariņu, ka tad, kad būs pabeigts darbs pie valdības deklarācijas, Saeimā jānotiek balsojumam par jauno Ministru kabinetu. Konkrētu termiņu prezidents neminēja, jo ir citi apstākļi - Kariņa valdībai ir solīts Saeimas vairākuma atbalsts, bet izteicās, ka jāsāk darbs pie valdības deklarācijas izveides. Tad janvārī būtu jānotiek balsojumam par jaunās valdības apstiprināšanu. Savukārt Kariņš informēja Vējoni, ka par valdības darāmajiem darbiem ieplānojis vienoties divu nedēļu laikā, lai janvāra ceturtajā nedēļā Saeimā varētu notiks balsojums par uzticības izteikšanu viņa vadītajai valdībai.
"Sagaidāms, ka darbs pie valdības deklarācijas nebūs viegls, jo partijas saviem vēlētājiem ir devušas virkni solījumu, kuru visu īstenošanai šogad valsts budžetā visdrīzāk nebūs pietiekamu finanšu līdzekļu. Lai novērstu iespējamos riskus valdības stabilitātei nākotnē, jau deklarācijas tapšanas laikā politiskajām partijām ir būtiski rast kopsaucējus par secību un laika grafiku, kādā tiks īstenotas prioritātes ar lielāko ietekmi uz valsts budžetu," izteicās Valsts prezidents.
Vējonis izvēli nominēt Kariņu skaidroja ar to, ka viņu pārliecinājis partiju paustais par Saeimas vairākuma atbalstu Kariņa veidotajam Ministru kabinetam, kā arī atzinīgi izteicās par ārlietu un aizsardzības ministru amatu pretendentiem. Uz jautājums, vai viņam nav bažas, ka ministru amatu kandidātiem varētu būt problēmas iegūt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, Vējonis pauda, ka tas kļūs skaidrs procesā un pēc valdības apstiprināšanas katrs ministra amata kandidāta izredzes iegūt šo pielaidi tiks izvērtētas.
Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas - Jaunā Vienotība, Jaunā konservatīvā partija (JKP), KPV LV, Attīstībai/Par! (A/P) un Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA). Sākotnēji atbilstoši Kariņa vēlmei sarunās piedalījās seši politiskie spēki, ieskaitot Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), taču atsevišķu partiju "sarkano līniju" dēļ šīs sarunas netika turpinātas.
Jauno Vienotību jaunajā valdībā bez premjera amata varētu pārstāvēt arī finanšu ministrs Jānis Reirs un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Attīstībai/Par! uz aizsardzības ministra amatu virza Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata amatam - Juri Pūci, bet veselības ministres amatam - Ilzi Viņķeli. NA uzskata, ka kultūras ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, bet zemkopības ministra amatam tiktu virzīts Kaspars Gerhards, kurš Saeimas vēlēšanās nekandidēja, bet par Zemkopības ministrijas parlamentāro sekretāru varētu kļūt Jānis Grasbergs.
JKP izglītības un zinātnes ministra amatam virza deputāti Ilgu Šuplinsku, savukārt deputāte Anita Muižniece varētu ieņemt Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres amatu. Tieslietu ministra amatam JKP virzīja partijas līderi Jāni Bordānu, bet uz satiksmes ministra amatu - Tāli Linkaitu.
Pēc piedāvājuma par atbildības jomu sadalījumu partijām radās domstarpības, jo KPV LV iekšlietu ministra amatam sākotnēji izvirzīja Aldi Gobzemu, kurš vēl nebija saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Kariņš viņa kandidatūru noraidīja, un vēlāk KPV LV šim amatam piedāvāja citu kandidatūru - Sandi Ģirģenu. Ekonomikas ministra amatam tiek virzīts deputāts Didzis Šmits, bet labklājības ministra amatam - parlamentāriete Ieva Krapāne.
Kariņš topošās valdības prioritātes definējis jau decembra vidū, sākot valdības veidošanas sarunas, un atkārtoja tās arī pēc nominācijas saņemšanas. Tās ir finanšu sektora sakārtošana, tiesiskums, cīņa pret korupciju, ēnu ekonomikas apkarošana, izglītības reformas turpināšana, OIK likvidēšana, veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana, teritoriālā reforma un demogrāfijas jautājumi. Viņš rēķinās, ka valdības deklarācijas veidošana būs sarežģīts darbs, tomēr cer rast kopsaucējus ar partneriem. Viņš iecerējis divu nedēļu laikā vienoties par topošo valdību un tās uzdevumiem, un virzīties uz Ministru kabineta apstiprināšanu Saeimā.
Potenciālais premjers arī uzsvēra, ka šis ir teju "bezprecedenta gadījums", jo valdības veidošana uzticēta Saeimas mazākajai frakcijai. Ministru amatu kandidāti strādās pie deklarācijas sadaļām savās jomās, pieaicinot koalīcijas partnerus un ekspertus.
Ja Saeima atbalstīs Kariņa veidoto Ministru kabinetu un viņš kļūs par premjeru, tad viņa vietu Eiropas Parlamentā varētu ieņemt 13. Saeimā neiekļuvušais Aleksejs Loskutovs.
(papildināta visa ziņa)
Pragmātisms būtu vēlēšanas nerīkot,
bet
Neslāvs