Lai arī valdības ministri kritizējuši pensiju likuma grozījumus, ar aktīvu iejaukšanos to virzībā nogaida
Lai gan izteikumos pret pensiju likuma grozījumiem valdības ministri un premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) bijuši pat ļoti skarbi, pagaidām neviens nesola aktīvi rīkoties, lai grozījumu virzību apturētu. Jaušama vēlme nogaidīt parakstu vākšanas iznākumu, tā iegūstot laiku grozījumu juridisko aspektu izpētei - lai noskaidrotu, cik pamatoti argumentus būvēt uz domas, ka pensiju likuma izmaiņas ir cieši saistītas ar budžetu un tādēļ referendumam nav nododamas, kā arī lai izlemtu, kam būtu tiesības grozījumus apstrīdēt.
Cer, ka neizdosies
Iespējams, ka politiķi cer - referendums neizdosies, grozījumu likteni izšķirot automātiski (tie nestātos spēkā). Pēdējos desmit gados Latvijā referendumiem bijuši atšķirīgi panākumi - pērn, kad runa bija par grozījumiem drošības likumos, tautas nobalsošanai trūka kvoruma, taču referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā 2004.gadā izdevās. Ar atnākušajiem vēlētājiem bija par maz 1999.gadā, kad tautas nobalsošanu rīkoja par pensiju likuma grozījumiem, taču 1998.gadā, kad referendums par grozījumiem Pilsonības likumā notika vienlaikus ar Saeimas vēlēšanām, aktivitāte bija ļoti augsta.
Līdz 6.maijam par grozījumiem, kas paredz būtisku minimālās pensijas pieaugumu, bija parakstījušies 91 453 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati. Gan paraktu vākšanu aktīvi atbalstošā sabiedriskā organizācija Sabiedrība citai politikai (SCP), gan valdības pārstāvji piekrīt, ka nepieciešamos nepilnus 150 000 parakstu, visticamāk, izdosies iegūt.
Tiesā - pēc stāšanās spēkā
Grozījumu īstenošanai nepieciešamie 461 miljons latu ir ar budžeta iespējām nesamērojama summa, pauduši gan labklājības ministre Iveta Purne (ZZS), gan finanšu ministrs Atis Slakteris (TP). Populismu SCP pārmetis arī premjers, taču no darbības, kas grozījumu virzību apturētu, politiskās amatpersonas pagaidām atturas. Tas gan nenozīmē, ka nav pētīta Satversme un citi likumi, interesējoties, kurā posmā un ar kādiem apsvērumiem iejaukties. "Pašlaik saspēlei jānotiek starp likumdevējiem augstākajā līmenī - starp Saeimu, tautu un Valsts prezidentu," nogaidošo pozīciju pamato premjera padomnieks sociālajos jautājumos Pēteris Leiškalns.
Līdz šim visbiežāk izskanējusi ideja vērsties Satversmes tiesā (ST), grozījumus apstrīdot kā neatbilstošus pamatlikumam. Proti, Satversmes 73.pantā teikts, ka "tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu". Lai gan šajā gadījumā runa nav tieši par budžeta likumu, kā to uzsver SCP (turklāt referendumi par pensijām notikuši jau agrāk), virkne ekspertu Dienai pauduši - visticamāk, Satversmes autori, rakstot šo pantu, domājuši par situācijām, kas būtiski ietekmētu valsts izdevumus. ST pārstāve Līna Kovaļevska aizrāda - ST pieņem un izskata sūdzības par spēkā esošu likumu, nevis likumprojektu atbilstību Satversmei. Tātad vērsties ST būtu iespējams vien tad, kad grozījumiem jau būtu likuma spēks - tad, ja tos bez grozījumiem pieņemtu Saeima vai tauta būtu atbalstījusi referendumā.
Būs jālemj CVK
P.Leiškalns savukārt iesaka ieskatīties ST 1998.gada spriedumā lietā par slimības un maternitātes pabalstiem - tajā atainota budžeta saistība ar likumiem, proti, budžets tiek veidots, balstoties uz spēkā esošām normām. Ja pensiju likumu groza, paredzot papildu izdevumus, jānorāda arī avoti, kur naudu ņemt. Tā kā tas nav izdarīts, normu nevar uzskatīt par pilnīgi izstrādātu un tā nebūtu tālāk virzāma. Taču P.Leiškalns nezināja teikt, kam būtu jāpieņem šāds lēmums, taču minēja - ja CVK grozījumus nodotu Saeimai, tā netieši atzītu, ka tie ir pilnīgi izstrādāti.
Izskanējis arī, ka CVK lēmumu virzīt grozījumus kā administratīvu aktu varētu apstrīdēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tāpat apstrīdēt varētu arī CVK lēmumu nenodot grozījumus tautas nobalsošanai. Paužot Administratīvās apgabaltiesas viedokli, priekšsēdētāja Alda Laviņa sekretāre Baiba Mālīte gan sacīja, ka apstrīdēt varētu vienīgi atteikumu, nevis lēmumu rīkot referendumu, jo "savāktie paraksti nav kaut kas tāds, ko var apstrīdēt". Sūdzība būtu jāraksta personai, kura var pierādīt, ka aizskartas tās tiesības. Valsts budžeta aizskāruma gadījumā tā būtu valsts, taču valsts nevar būt prasītāja administratīvajā procesā. Savukārt, ja CVK atteiktos grozījumus nodot referendumam, sūdzēties varētu SCP.
Parakstu vākšana turpināsies līdz 15.maijam.