Cilvēki, kurus Diena sestdien vēlēšanu dienā sastapa Mērsragā un Rojā, vairs nebija tik pārliecināti, ka novada sadalīšana bija tik ļoti nepieciešama. Taču tas pārsvarā bija to vienkāršo iedzīvotāju viedoklis, kurš novada sadalīšanas procesā netika pamanīts. Rojas novads ir pirmais un pagaidām vienīgais, par kura sadalīšanu un jaunu vēlēšanu izsludināšanu Saeima ir pieņēmusi likumu.
Sestdien līdz pulksten četriem pēcpusdienā Mērsraga jaunajā novadā no 1495 vēlētājiem bija nobalsojuši 658 pilsoņi, jeb 44 %, bet Rojas novadā — no 3596 vēlētājiem bija atnākuši 1269, jeb 35%. Nobalsot var līdz pulksten desmitiem vakarā, un to varēja izdarīt arī trīs dienas iepriekš. Taču var prognozēt, ka vēlētāju aktivitāte nebūs pārāk augsta.
Tam varētu būt dažādi iemesli — grūti izbraucamie ceļi, lai gan Rojas novadā apgalvoja, ka visi ceļi esot iztīrīti. Savukārt Mērsragā vēlēšanu komisija pie vairāk nekā 80 vēlētājiem devās uz mājām. Rojā pieteikumu balsošanai dzīves vietā nebija tik daudz.
Kopš pavasara, kad Mērsrags sāka cīnīties par savu neatkarību, jo negribēja samierināties ar to, ka Rojas deputātu vairākums ignorē viņu intereses, ir gājis laiks un cilvēki ir devušies arī ārzemēm. Abos piejūras pagastos dzīvo arī rīdzinieki, kuriem, iespējams, dalība vēlēšanās nav tik nozīmīga.
Kaltenes klubā ierīkotajā vēlēšanu iecirknī Diena ieradās brīdī, kad te vēlējās nobalsot jūrmalnieks Aivars Vētra, kuram šeit ir īpašums, bet nav deklarētā dzīves vieta. Jau redzot, kā vēlēšanu komisijas pārstāves saskatās, ieraugot ienācēju, bija skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā — A. Vētra būtu varējis šeit nobalsot, ja laikus būtu informējis vēlēšanu komisiju, bet tā kā tas nebija izdarīts, tad viņš nebija iekļauts vēlētāju sarakstā un nevarēja balsot.
Dienas vidū gan Mērsragā, gan Rojā vēlētāji nāca nepārtraukti un komisijas locekļiem nebija daudz laika atvilkt elpu. Mērsragā vairāk bija to, kuri priecājās par novada sadalīšanu. Viņu vidū bija arī Latvijas Universitātes pasniedzēja Vineta Apse, kura sacīja: «Mēs Rojas novadā neko nevarējām panākt, jo esam pārāk mazi un visu noteica vairākums.» Uz vaicāto, kā tik mazs novads spēs konkurēt ar lielajiem kaimiņiem, piemēram, Talsu novadu, vairāki cilvēki optimistiski atbildēja, ka esot jācīnās, vai, ka «mazs cinītis gāž lielu vezumu». Mērsragam ir sava attīstīties spējīga osta, kas arī bija viens no sadalīšanās iemesliem. Tagad arī vairs nebūšot jābrauc uz Roju pēc katras izziņas, teica Jānis Mazspalis.
Rojā cilvēki bija atturīgāki. Dažiem pat bija žēl šķirties no Mērsraga, jo pašvaldības iestādēs jau cilvēki esot saraduši un sastrādājušies. Cituprāt, Roja tad vēl tikšot galā, bet, ko «viņi Mērsragā vieni iesāks». Gundega Kalniņa arī domā, ka varēja novadu nedalīt un palikt kopā, bet tā bijusi Mērsraga izvēle. Daļai aptaujāto bija vienalga — kopā, vai atsevišķi — viņi savā dzīvē atšķirību nejutīšot. Rojā daži vēlētāji arī atzina, ka sarakstos esot nepazīstami cilvēki.