Vērsīsies prokuratūrā, lai atjaunotu lietu par vardarbību ģimenē

Pamatojoties uz Tiesībsarga biroja atzinumu, I.Baša nolēmusi vērsties prokuratūrā, lai lieta tiktu atjaunota. "Mana lieta ir izbeigta nelikumīgi. Taču es ne tik daudz vēlētos izcelt savu konkrēto lietu, kā rosināt sievietes, kuras saskārušās ar vardarbību ģimenē, pieprasīt — vai inspektoram ir sertifikāts, ka kursi ir izieti," saka I.Baša, kura pati ir praktizējoša advokāte. Arī Tiesībsarga birojs norāda — ja persona uzzinājusi, ka ar vardarbību pret bērniem saistīto lietu izskata speciālisti, kuri obligātos kursus nav izgājuši, tai ir "tiesības pieprasīt, lai iestāde nekavējoties nodrošina piemērota speciālista pieaicināšanu lietas turpmākai izskatīšanai". Steidz iziet kursus Bērnu tiesību aizsardzības likuma 20.panta pirmā daļa paredz: valsts nodrošina, lai lietas, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, visās valsts un pašvaldību institūcijās izskatītu speciālisti, kuriem ir speciālas zināšanas šajā jomā. Tiesībsarga birojs no tiesībsargājošajām iestādēm pieprasījis informāciju par šo kursu iziešanu. Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis atbildējis, ka šobrīd visas lietas, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, izskata policijas darbinieki, kuri apguvuši speciālo apmācības programmu. "Situācija vērtējama apmierinoši. Valsts policijas sniegtā informācija liecina, ka joprojām notiek intensīvas darbinieku apmācības, vairāki simti policistu jau ir apmācīti," saka Tiesībsarga biroja pārstāve Laura Brance. Savukārt vairākums prokuratūru norādījušas, ka šobrīd lietas, kurās iesaistīts bērns, izskata tikai speciāli sagatavoti un apmācīti prokurori, taču atsevišķas prokuratūras tomēr informējušas, ka nespēj pilnībā nodrošināt likumā noteiktās prasības. Kad Diena šā gada jūnijā gatavoja publikāciju par I.Bašas lietu, virsprokurore Ingrīda Andersone teica — lai arī uzraugošā prokurore Anita Goldšteina nebija izgājusi likumā noteiktos obligātos kursus par bērnu tiesību aizsardzību, "vai šādi kursi atsver prokurores vairāk nekā desmit gadu ilgo pieredzi, es šaubos". Pat, ja tikai aculiecinieks Jau rakstīts, ka I.Bašas un viņas vīra Harija kopdzīvei svītru pārvilka gadījums 2006.gada 22.aprīlī, kad vīrs alkohola reibumā viņu fiziski ietekmēja četrus gadus vecās meitas un piecgadīgā dēla klātbūtnē. Lai arī sieviete guva vieglus miesas bojājumus, policija kriminālprocesu nesāka, taču sāka kriminālprocesu pret Hariju Bašu par cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgajiem. Šā gada janvārī policija kriminālprocesu izbeidza, savu lēmumu pamatojot ar to, ka neesot noziedzīga nodarījuma sastāva. Resursu centrā sievietēm Marta Diena uzzināja, ka salīdzinoši reti policija ierosina kriminālprocesus pēc Krimināllikuma 174.panta par cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgajiem, ja viņi paši nav fiziski cietuši, tikai bijuši aculiecinieki vardarbībai ģimenē. Martas pārstāvis Juris Dilba saka — kriminālprocesi šādos gadījumos būtu jāsāk. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas vismaz vienā gadījumā pēc šā panta bijis notiesājošs spriedums, to pieņēma Gulbenes rajona tiesa. Vīrietis arī tika sodīts par vieglu miesas bojājumu nodarīšanu sievai. Arī L.Brance uzsver: vardarbības ģimenē gadījumos, kad, piemēram, bērna klātbūtnē viens no vecākiem ir vardarbīgs pret otru un pats nepilngadīgais šajā konfliktā fiziski netiek iesaistīts, būtiski ir atpazīt Krimināllikuma 174.pantā paredzēto atbildību par cietsirdīgu vai vardarbīgu apiešanos ar nepilngadīgo. "Piemēram, situācijās, kad bērns ir mātei uz rokām kad māte tiek sista, vai bērns redz, kā māte tiek sista. Šādās situācijās bērnam tiek nodarītas psihiskas ciešanas, un tādas situācijas ir vērtējamas gan kā vardarbība ģimenē, gan kā vardarbīga izturēšanās pret nepilngadīgo," saka L.Brance. Arī centra pret vardarbību Dardedze pārstāve Laila Balode saka: šādos gadījumos kriminālprocess par cietsirdību un vardarbību pret bērnu būtu jāsāk, jo bērns ir cietis emocionālā vardarbībā.