Manuprāt, pašreizējā situācijā paustie argumenti ir vēl spēcīgāki, jo lielā mērā Kalvītis atkāpās tādēļ, ka plašāk neskaidroja lēmumus sabiedrībai. Iznāk, ka no Kalvīša atkāpšanās nav bijusi liela jēga, ja iespējamais nākamais premjers, kurš turklāt virzīts no Tautas partijas, nav gatavs vismaz mācīties no iepriekšējā valdības vadītāja kļūdām. Rasma Kārkliņa, politoloģijas profesore: Ja atsevišķus raidījumus nevēlas skatīties, tās ir viņa tiesības. Tas, ka vispār nevēlas iedziļināties, ko raksta un ziņo Latvijas plašsaziņas līdzekļi, gan ir ļoti problemātiski. Tas tikai norāda uz to, ka viņš nav ieinteresēts izprast sabiedrības viedokli, dažādas analīzes un skatījumus. Ja viņš personīgi negrib piedalīties publiskajās debatēs, tad ir ļoti žēl no pašreizējās situācijas viedokļa — laikā, kad prezidents un sabiedrība ļoti mudina ne tikai uz komunikāciju ar tautu, bet arī uz īstu publisku debati. Vēl problemātiskāk ir tas, ka viņš gribētu norādīt arī citiem, kā rīkoties. Šobrīd tas vairs nav viņa personiskais, bet gan publiskas personas viedoklis, un līdz ar to tas varētu būt zināms runas brīvības ierobežojums citiem politiķiem, kas to var uztvert ļoti jūtīgi.
Vērtē eksperti: Vai par premjeru var kļūt cilvēks, kurš atsakās piedalīties publiskās debatēs sabiedriskajā TV?
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece: Protams, ka nevar, jo liela daļa no premjera neformālajiem pienākumiem ir skaidrot pieņemtos lēmumus, uzklausīt citu viedokļus un, balstoties uz tiem, uzlabot lēmumu pieņemšanu valdībā. Ja cilvēks jau sākotnēji atsakās piedalīties asa formāta publiskajās debatēs, tad nepaliek nekādas ilūzijas, vai viņš vēlāk būs gatavs ieklausīties dažādu sabiedrības grupu viedokļos.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.