Vērtējam partiju padarīto EP. EPP/ED grupa
Diena, izvērtējot deputātu līdz šim paveikto un arī partiju priekšvēlēšanu programmas, analizē tās, ņemot vērā politisko spēku izvēlētās EP grupas. EPP/ED bija viena no Latvijas deputātu kuplāk pārstāvētajām grupām — tajā bez R.Pīka darbojās arī jaunlaicieši Aldis Kušķis un Valdis Dombrovskis (pēc viņa kļūšanas par premjeru martā šo krēslu ieņēma Liene Liepiņa). Tā kā Pilsoniskās savienības EP saraksta līdere Sandra Kalniete ievēlēšanas gadījumā arī gatava strādāt šajā partijā, PS programma tiek analizēta vienkopus ar JL un TP.
Panākums arī zivis
"Mums tā bija ideoloģiski atbilstošākā grupa, tāpat bija svarīgi, ka tā ir lielākā un ietekmīgākā," saka V.Dombrovskis. Viņu vērtē kā veiksmīgāko latviešu deputātu, kurš darbojās EPP/ED. Politoloģe Žaneta Ozoliņa pieļauj — tas tāpēc, ka viņš izvēlējās izmantot savas zināšanas finanšu jomā un darbojās EP Budžeta komitejā. Tagadējais premjers kā savus lielākos darbus min līdzdarbošanos Latvijai izdevīgās finanšu perspektīvas 2007.—2013.gadam izstrādē. Viņš bija viens no aktīvākajiem Latvijas deputātiem pakalpojumu direktīvas un firmas Laval lietā.
"Ja atklāti, man šķiet, ka Pīks nav izmantojis savas iespējas," saka Ž.Ozoliņa. Iespējams, tas tāpēc, ka EPP/ED grupā ir spēcīga ārlietu sadaļa un bijušajam ārlietu ministram bija grūti profilēties. Viņš darbojās konstitucionālo jautājumu komitejā. R.Pīks pats kā vienu no saviem panākumiem min EP lēmumu piešķirt 10 miljonus eiro Staļina upuru piemiņas iemūžināšanas pasākumiem. Uz šo naudu var pretendēt arī Latvija. Tāpat viņš bijis viens no aktīvākajiem Tatjanas Ždanokas (PCTVL) aktivitāšu apkarotājiem EP.
Vismazāk pamanāmais bijis A.Kušķis. Pirmajos savas darbības gados EP viņš aktīvi darbojās Baltkrievijas un Ukrainas demokratizācijas jautājumu apspriešanā, taču pēdējos gados pieklusa. EPP/ED pārstāvis Ģirts Salmgriezis uzsver, ka ne vienmēr visos gadījumos deputāti paveic pamanāmas lietas, taču galu galā tās ir noderīgas patērētājiem Latvijā. Piemēram, R.Pīka uzstājības dēļ netika ieviests Zemkopības ministrijas plāns, kas paredzēja, ka kūpinātas zivis var tirgot tikai saldētavās. Ja R.Pīks kandidē EP vēlēšanās atkārtoti, tad JL pieredzes pārmantošana nenotiks. V.Dombrovskis atteicās no atkārtotas kandidēšanas, ieņemot premjera amatu, arī A.Kušķis nepretendēs uz atkārtotu iekļūšanu parlamentā. JL EP saraksta galvgalī ir Krišjānis Kariņš, kurš līdz šim ES politikā nav īpaši profilējies.
Programmas līdzīgas
Ja aplūko TP, JL un PS programmas, tad to saturs īpaši neatšķiras — tās visas sola veicināt ES naudas novirzīšanu izglītībai, zinātnei, darbavietu radīšanai, reģionu attīstīšanai. Tāpat — stiprināt enerģētisko neatkarību. Partijas gatavojas izcīnīt izdevīgākus noteikumus lauksaimniekiem. "Partiju programmas ir ļoti populistiskas. Tas, ko tās deklarē, nemaz nav izpildāms," saka Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Kapustāns. Piemēram, TP solās veicināt EP stingrāku migrācijas politiku un stiprināt latviskumu. Taču ne viens, ne otrs jautājums nav parlamenta kompetencē.
Līdzīgas pretrunas atrodamas arī JL programmā — tas solās atcelt ierobežojumu atcelšanu ēku siltināšanai no ES struktūrfondiem. Tāpat apņemas vērsties pret ES normatīvu stingru interpretēšanu Latvijā. Taču EP ar abiem šiem jautājumiem nav nekāda sakara, saka J.Kapustāns. PS, piemēram, sola tirgus atbrīvošanu tādās nozarēs kā telekomunikācijas, enerģētika un transports. Taču šo jomu liberalizācija ES jau ir sākusies.
S.Kalniete uzskata, ka pamatpozīcijas visām labējām partijām, ne vien tām, kas vēlas būt EPP/ED, ir līdzīgas. "Tajā brīdī, kad ievēl EP, ir jānoliek tās partiju cepures malā un visiem jāstrādā vienai partijai, kas ir Latvija," viņa saka. Tas, cik nozīmīga ir iespēja lobēt citu grupā esošo valstu atbalstu, parāda jau minētā "Ždanokas apkarošanas" lieta. "Ja viņa ko aktivizēja, tad deputāti pārējai grupai stāstīja, ka tas nav aktuāli, un tā panāca balsu vairākumu pret viņas iecerēm," saka Ģ.Salmgriezis. Visdrīzāk arī jaunajā sasaukumā EPP/ED varētu būt vadošajās pozīcijās. Lielais nezināmais ir krīze — ekonomikas lejupslīdes gadījumos lielāku ietekmi EP gūst sociālisti.
***
EPP/ED
EPP/ED (Eiropas Tautas partijas un Eiropas demokrātu grupa) ir lielākā partiju grupa Eiropas Parlamentā kopš 1999.gada. Tai ir 288 no 785 deputātu vietām (37% no kopējā vietu skaita).
Grupa apvieno kristīgo demokrātu, konservatīvo, un citu centrisko vai centriski labējo partiju pārstāvjus no visām 27 ES dalībvalstīm.
EPP/ED ietilpstošās partijas ir pārstāvētas 25 dalībvalstu valdībās.
EPP/ED ir Vācijas kancleres Angelas Merkeles, Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī, Itālijas premjera Silvio Berluskoni un Zviedrijas premjera Fredrika Reinfelda pārstāvētās partijas.
EPP/ED no Latvijas darbojas Rihards Pīks (TP), Aldis Kušķis (JL), Liene Liepiņa (JL). Līdz šī gada martam — premjers Valdis Dombrovskis (JL). Grupas kodolu veidojošajā Eiropas Tautas partijā iesaistījusies TP. Šīs partijas premjers Aigars Kalvītis izmantoja iespēju grupas ietvaros aizstāvēt Latvijai svarīgus jautājumus.
Ja tiks ievēlēti, nākamajā EP sasaukumā EPP/ED darboties vēlas JL, TP pārstāvji, PS līdere Sandra Kalniete, iespēju pievienoties šai grupai apsver arī Sabiedrība citai politikai.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.