Vērtēs rosinājumu noteikt, ka LELB ir vienīgā līdz 1940.gadam pastāvējušās luteriskās baznīcas tiesību pārmantotāja

Grozījumus sākotnēji parakstīja Saeimas deputāti no visiem parlamentā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem. Vēlāk "Vienotības" frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri savu parakstu atsauca.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16.gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā.

Normatīvajā aktā plānots arī noteikt, ka baznīca ir atbrīvota no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja notiek īpašumu tiesību pāreja starp LELB un baznīcai piederīgu draudzi vai citu baznīcai piederīgu institūciju.

Tāpat likumā paredzēts noteikt, ka gadījumā, ja draudzes sapulcē tiek pieņemts lēmums, ka draudze pārstāj darboties kā LELB piederīga draudze, tad ir uzskatāms, ka draudzes locekļi ir individuāli izstājušies no baznīcai piederīgas draudzes un tā tiek likvidēta.

Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka vairākos tiesvedības procesos LELB tika nodēvēta par "LPSR baznīcu", kā rezultātā rodoties "nevajadzīgas un nepamatotas diskusijas" un šādi apgalvojumi aizskarot vairāk nekā "700 000 luterticīgo personu jūtas Latvijā un sludina naidu starp pilsoņiem".

Lai LELB nevajadzētu "pierādīt acīmredzamo", ka pašlaik pastāvošā baznīca ir tā pati, kas darbojusies līdz 1940.gadam, "ir nepieciešams autoritatīvs tiesiskā satura skaidrojums, kas būtu nepārprotams un tiešs".

Anotācijā arī skaidrots, ka LELB Tiesību komisija pašas veiktajā analīzē ir konstatējusi nepieciešamos labojumus likumā un ir sagatavojusi likumprojektu, ko apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsās pie 12.Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu. Saskaņā ar LELB rosinājumu likumā ir nepieciešams iekļaut preambulu, reģistrācijas procedūras būtu jāaizvieto ar paziņošanas kārtību, jāparedz juridiskas personas un reliģiskās organizācijas tiesiskais statuss arī baznīcas struktūrām un nodaļām, ka arī ir precizējumi daži citi jautājumi.

Tāpat tiek norādīts, ka pašlaik ir sākts darbs pie vienošanās projekta izstrādāšanas par Vācu evaņģēliski luteriskās baznīcas Latvijā pievienošanos LELB, veidojot nodaļu baznīcas sastāvā. Taču LELB likums pašreizējā redakcijā šādu iespēju neparedz, un tāpēc esot nepieciešams radīt priekšnosacījumus baznīcas vienotības atjaunošanai.

Attiecīgos grozījumus likumā iesnieguši deputāti Ringolds Balodis, Nellija Kleinberga (LRA), Gaidis Bērziņš (NA), Augusts Brigmanis (ZZS), Imants Parādnieks (NA), Gunārs Kūtris (NSL) un Jūlija Stepaņenko (Saskaņa).

Grozījumus sākotnēji iesniedza arī Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri, kurš gan pēc apspriedes partijā atsauca savu parakstu šīm izmaiņām, jo likumprojekts varētu skart arī baznīcas "iekšējās politikas" jautājumus. Abu Meri aģentūrai LETA skaidroja, ka likumprojektu parakstījis, jo sākotnēji bijis informēts, ka attiecīgie grozījumi esot tikai tehniski.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) mediju pārstāvjiem norādījis, ka sagaida likumprojekta rūpīgu vērtēšanu Saeimas komisijās.

Jau vēstīts, ka savukārt Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) uzskata, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības.

Kā aģentūru LETA informēja LELBĀL, likumprojekts ir izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi, ņemot vērā šo vēsturisko procesu, kā arī kristīgus savstarpējas cieņas principus, vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

LELBĀL skatījumā ar likumprojektu valsts bez tiesiska pamatojuma tiek iesaistīta LELB iekšējo jautājumu risināšanā. Šajā likumprojektā iztirzātie jautājumi saistās vairāk ar LELB Satversmi nekā ar valsts likumdošanu, pauda LELBĀL, uzsverot, ka šī likuma pieņemšanas gadījumā valsts ar likumu noteiktu baznīcas iekšējās lietas. Tāpat likuma preambulā, kā skaidroja LELBĀL, tiek izteikti vēsturiski nepareizi apgalvojumi par LELB tiesisko pēctecību un vēsturisko nepārtrauktību.

Savukārt LELB uzskata, ka grozījumi likumā novērsīs līdzšinējās domstarpības valsts un baznīcas starpā, kā arī palīdzēs samazināt valsts iespēju iejaukties baznīcas iekšējās lietās. LELB arī norāda, ka nekad nav iebildusi un neiebilst, ja LELBĀL pārstāvji veido savu tiesiski atsevišķu baznīcu Latvijā, bet tad tā ir jauna baznīca, kas arī nekādā veidā nevar pretendēt uz to pašu tiesisko statusu, kāds ir LELB.