Vērtēs trīs pretendentus

Partiju pārstāvji pieļauj divas iespējas – vai nu prezidents izraudzīsies kandidātu ar vislielāko politisko pieredzi, vai respektēs vēlētāju gribu un kā pirmajai uzticēs valdības veidošanu vienai no labējā bloka partijām ar lielāko atbalstu – KPV LV vai Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP). Katrai no tām ir 16 vietu parlamentā.

Divu nedēļu laikā pēc vēlēšanām partijas joprojām nav vienojušās ne par koalīcijas modeli, ne premjera kandidātu. Pēc pirmā sarunu raunda ar partijām, kuram sekos vēl viens, prezidents R. Vējonis paziņojumā ir devis vairākus signālus nākamās valdības veidotājiem. Viņš vēlas, lai rīcībspējīga valdība tiktu izveidota pēc iespējas ātrāk, lai partijas savstarpēji vienotos, kura kandidāta vadībā vēlas strādāt, kā arī aicina nodrošināt iesākto reformu un ārpolitikas kursa pēctecību. To var tulkot kā visu tagadējo valdības partiju iekļaušanu koalīcijā. Paziņojumā ir arī jauna prasība – R. Vējonis lūdz premjera kandidātus iesniegt dokumentus, kas apstiprinātu viņu iespējas saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Rīkojumu par valdības veidotāja aicināšanu prezidents var izdot ne agrāk kā 6. novembrī, kad uz pirmo sēdi sanāks 13. Saeima. Tajā atkāpsies Māra Kučinska (ZZS) valdība, kas strādās līdz jaunā Ministru kabineta apstiprināšanai.

Līdz šim Attīstībai/Par! (A/P) valdības veidošanā ir visenerģiskākā, tai ir arī izdevies labāk saprasties ar pārējiem politiskajiem spēkiem. "Mēs nedrīkstam ieiet nekādā politiskajā krīzē," pēc tikšanās Rīgas pilī sacīja Pabriks, cerot, ka valsts simtgadi Latvija sagaidīs ar jaunu valdību. KPV LV un JKP ir lielāks vēlētāju atbalsts, taču gan no vienas, gan otras izskan mājieni par iespēju palikt opozīcijā. Bordāns piedāvā "konservatīvo pārmaiņu valdību", kuru varētu vadīt ne tikai viņš, bet tiklab arī Roberts Zīle (NA) vai Krišjānis Kariņš (JV). Zīle tādu iespēju nepieļauj, jo vēlētājs esot skaidri pateicis, ka grib pārmaiņas. "Vēlēšanu rezultāti ir jāņem vērā. Sabiedrība vēlas redzēt valdībā jaunas sejas," uzsvēra Zīle, kura pārstāvētajai Nacionālajai apvienībai Saeimā būs 13 mandātu, kas ir tikpat, cik A/P.

Ar Bordānu un viņa komandu partijām sarunas nesokas tik labi. Tam par iemeslu ir JKP grūti pieņemamās idejas, piemēram, par drošības iestāžu apvienošanu, uzbrūkošā attieksme pret medijiem, kā arī nevēlēšanās iesaistīt koalīcijā Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS). Pabriks ir par plašu koalīciju, kurā ir visas sešas centriski labējās partijas. To pārstāvji gan pieļauj, ka sarunās ir iespējams nonākt līdz tam, ka arī Bordāna vadībā var strādāt visi seši labējie spēki.

KPV LV nostāja ir visneskaidrākā – Gobzems ir gatavs veidot valdību un varot piekrist teju visiem prezidenta dotajiem uzdevumiem. Taču, uzrunājot vēlētājus sociālajos medijos, viņš teica, ka koalīcijas aprises varēs iezīmēt tikai tad, kad būs panākta vienošanās par darāmajiem darbiem. KPV LV arī veic savu atbalstītāju aptauju, kurā vēlas noskaidrot, vai partijai vajadzētu būt "pozīcijā un vadīt valdību vai labāk palikt opozīcijā un kritizēt citus". KPV LV šonedēļ rīkos sarunas ar pārējām partijām, bet jau aiznākamajā nedēļā plāno atsākt tikšanās ar vēlētājiem reģionos.