Apstrīdētās normas Kredītiestāžu likumā ieviestas 2009.gada februārī un oktobrī.Lieta ierosināta pēc 9.Saeimas deputātu pieteikuma, kurā arī norādīts, ka apstrīdētajām normām neesot leģitīma mērķa. Vienīgais normu pieņemšanas mērķis esot dot iespēju kredītiestādei izvairīties no daļas savu saistību izpildes. Pieteikumā arī analizēts akciju sabiedrības _Parex banka_ restrukturizācijas plāns, norādot, ka apstrīdētās normas ļauj kredītiestādes kreditorus iedalīt divās grupās, vienai grupai sniedzot garantijas par saistību izpildi pret viņiem, bet otru pakļaujot riskam zaudēt savu mantu. Pieteikumā pausts viedoklis, ka likvidējamajā, proti, "sliktajā" bankas daļā palikušo kreditoru iespējas atgūt savus ieguldījumus varot tikt būtiski samazinātas.
ST lūgts vērtēt Kredītiestāžu likuma 59.2panta, 59.3panta, 59.4panta,
117.panta ceturtās daļas 3.punkta, 173.panta ceturtās daļas un 185.panta
pirmās prim daļas atbilstību Satversmes 1., 90.,
91., 92. un 105.pantam.
Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir
neatkarīga demokrātiska republika, Satversmes 90.pants noteic, ka
ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Satversmes 91.pants nodrošina
vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, savukārt Satversmes 92.pants –
tiesības uz taisnīgu tiesu. Saskaņā ar Satversmes 105.pantu ikvienam ir
tiesības uz īpašumu.
Jau vēstīts, ka ST vērsās Saskaņas centra (SC) deputāti. Šovasar SC nesekmīgi mēģināja virzīt Saeimā Kredītiestāžu
likuma grozījumus, par kuriem izskanējis, ka tie ir vēlīgi bijušajiem Parex bankas akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim. Grozījumi paredzēja mainīt arī 59. 2 pantu un 59. 3 pantu.
Saeima ir aicināta līdz 2010.gada 11.oktobrim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2011.gada 10.janvāris.