Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Veselības galva Baiba Rozentāle

Baiba Rozentāle (TP) piekrita kļūt par veselības ministri laikā, kad paškritiski cilvēki no šī amata turas pa gabalu. No malas viņa atgādina godkārīgu un ambiciozu personu, kurai patīk augsti amati un apbalvojumi.

Nu kas jums ir ar to frizūru! — nedaudz koķeti izsaucas jaunā veselības ministre Baiba Rozentāle (54), izdzirdot jautājumu par viņas mūždien izteiksmīgajiem matiem. Izrādās, tas nav devis miera arī jaunās darbavietas — Veselības ministrijas — darbiniekiem, un ziņkārīgi uzdots līdzīgs jautājums.

Gredzenotajiem pirkstiem Rozentāle aizskar kuplās, blondās šķipsnas un atklāj noslēpumu, kas, iespējams, nodarbinājis ne vienu vien televīzijas skatītāju, vērojot, kā nu jau bijusī Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) vadītāja brīdina par iksezonas gripas vai ērču uzbrukumu. Rozentāle stāsta, ka uz frizētavu dodas divreiz nedēļā — viņai esot rupja matu struktūra, tādēļ svētdienā ieveidotā rota turoties līdz pat trešdienai. Salonfrizētavai Karlen kaimiņos dzīvojošie cilvēki gan apgalvo, ka Rozentāli redzot biežāk. Nevarot nepamanīt, jo Brīvības un Tallinas ielas stūrī viņa ierodas agri un reizēm pat ārpusē gaidot salona atvēršanu.

Frizūras dzīvotspēja Rozentālei kļuvusi sevišķi svarīga, kad viņa apstiprināta par veselības ministri. Tas nozīmē vēl intensīvāku darba ritmu un pastiprinātu plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Nevar noliegt, ka Rozentālei patīk atrasties starmešu gaismā pat tad, ja jāatbild uz nepatīkamiem jautājumiem: par viņas lielajiem skaidras naudas uzkrājumiem, strīdīgajiem Infektoloģijas centra zāļu iepirkumiem un daudzajiem komandējumiem kopā ar ģimenes locekļiem.

Rozentāles pazinēji uzskata, ka tieši lielā godkāre un spēja pieņemt politikas spēles noteikumus viņai ļāvuši tik tālu izsisties. Tādēļ arī viņa piekritusi kļūt par veselības ministri pēc tam, kad šo amatu atstāja viņas partijas biedrs Ivars Eglītis, nespēdams pieņemt pamatīgi apgrieztā veselības budžeta sekas. Rodas jautājums — vai nerimstošo enerģiju un Tautas partijas priekšsēdētāja Mareka Segliņa novērtēto "degsmi acīs" jaunā ministre izmantos sabiedrības labā vai sava tēla spodrināšanai? "Izņēmuma kārtā" pie frizieres Rozentāle ir devusies pagājušās piektdienas rītā pirms intervijas, kas notiek desmitos Dienas redakcijā. Ģērbusies baltā un bagātīgi rotājusies zeltlietām, ministre skaidro, ka vakarā gaidāms kursa salidojums. Pagājuši 30 gadi kopš Rīgas Medicīnas institūta beigšanas. Svinības ar foto skatīšanos iecerētas anatomikumā. Tur sanākot lētāk. Rozentāle lepojas ar savu kursu un nosauc virkni pazīstamu uzvārdu — Valsts prezidents Valdis Zatlers, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis, Talsu slimnīcas galvenais ārsts Māris Stalts.

J.Gardovskis atceras, ka Rozentāle kursā bija ar "kapacitāti. Kārtīga, mērķtiecīga, asu prātu. Viņa vienmēr bijusi pamanīta". Studijas Rozentāle pabeidza ar izcilību un pēcāk paralēli profesionālajai karjerai turpināja arī akadēmisko. Ieguvusi medicīnas doktora zinātnisko grādu. Jau trīs gadus viņa ir arī Rīgas Stradiņa universitātes profesore. Rozentālei ļoti patīk, ka viņu sauc par profesori. Pirms kļūšanas par ministri viņa pati sevi pieteica ar šo zinātnisko nosaukumu.

Savu profesionālo karjeru Rozentāle veidoja Infektoloģijas centrā, kur līdz pat veselības ministres amatam nostrādāja 16 gadu. Darbu tur viņa sāka 1993.gadā kā Klīniskās nodaļas vadītāja, bet jau pēc gada kļuva par direktora vietnieci medicīnas jautājumos.

1999.gadā viņa kļuva par Infektoloģijas centra direktori, samainoties vietām ar savu ilggadējo priekšnieci Ludmilu Vīksnu. Rotācija samērā nelielajā slimnīcā toreiz presei paslīdēja garām nemanīti, taču aizkulisēs runāja, ka Vīksnai augstākās instances palūdza atstāt amatu neskaidru iepirkumu dēļ. SestDienai neizdevās uzzināt pašas Vīksnas viedokli par notikušo, jo viņa raksta tapšanas laikā atradās ārzemēs.

Vīksna joprojām strādā Infektoloģijas centrā, vada Hepatoloģijas nodaļu, taču viņas galvenais ienākumu avots ir Stradiņa universitāte — tur viņa pērn mēnesī kā profesore un senatore saņēma vidēji 5000 latu. Zinātāji stāsta, ka Vīksnas un Rozentāles attiecības publiski ir pieklājīgas, taču sadzīvē sirdsdraudzenes viņas nekad nav bijušas.

MAZAIS GALMS

Par spīti nelielajam kolektīvam, ģimeniska gaisotne Rozentāles laikā Infektoloģijas centrā nav valdījusi. Bijušie un pašreizējie darbinieki, kas vēlējās palikt anonīmi, stāsta, ka Rozentāle izveidojusi mazu karaļvalsti ar pietuvināto personu loku. Rozentāle lēmusi, kurš dosies komandējumā vai kuram pienākas prēmija. Piemēram, uz AIDS kongresu Eiropā devies centra saimnieciskais direktors, Eiropas mikrobioloģijas kongresā Nicā pirms trim gadiem Infektoloģijas centru pārstāvēja Rozentāles sekretāre.

Bieži komandējumos devusies arī pati Rozentāle. Salīdzinājumā ar lielāko valsts ārstniecības iestāžu vadītājiem pērn Rozentāle ārvalstu vizītēs braukusi visvairāk. Kopumā sešas reizes. Francijā, Itālijā, Beļģijā un Lietuvā viņa uzzinājusi jaunumus bioterorisma jomā, par HIV/AIDS ārstēšanu, bērnu vakcīnām un citiem jautājumiem.

No 2006. līdz 2008.gadam Rozentāle bijusi 15 komandējumos, kas kopumā valstij izmaksājuši 10 450 latu, rāda Infektoloģijas centra dati. Dārgākais komandējums bija uz starptautisko AIDS konferenci Kanādā (Ls 1600). Rozentāli tajā pavadīja jaunākā meita un vīrs. Par to liecina fotogrāfijas meitas profilā interneta portālā Draugiem.lv. Ģimene pozē pie ūdenskrituma un redzama skatu tornī virs pilsētas.

Rozentāle stāsta, ka tā sauktās pavadošās personas starptautiskos pasākumos ir ierasta prakse: "Amerikāņi uz Eiropu brauc ar lielām ģimenēm, ņem pat trīs bērnus līdzi." Visus izdevumus Kanādā par meitu un sevi sedzis viņas vīrs. Rozentāle esot saglabājusi visus čekus. Lai izvairītos no baumām, viņa savulaik krājusi čekus arī par abu meitu saņemtajām potēm pašas vadītajā medicīnas iestādē.

Starptautiska mēroga konferences Rozentāle rīkojusi arī Latvijā, ārzemju kolēģus tās pārsteigušas ar nacionālajām īpatnībām. Piemēram, 2003.gadā uz konferences Kopā pret AIDS! noslēguma pasākumu Mežotnes pilī visi dalībnieki devās vienā kolonnā, ko priekšā un aizmugurē noslēdza policijas eskorts ar iedegtām bākugunīm un gaudojošām sirēnām.

"Policija noslēdza pat Bauskas šoseju, jo infektologi brauc," ar ironisku smaidu šo ārišķību atceras kāds pasākuma dalībnieks.

Šis pasākums dalībnieku atmiņā palicis vēl kāda iemesla dēļ. Autokolonnas priekšā brauca sudraba krāsas volvo ar numura zīmi "RUDENS". Tajā atradās Infektoloģijas centra aptiekas vadītāja Jeļena Boļšakova, pie stūres viņas dzīves [draugs] — Rudens aptieku tīkla īpašnieks Vladimirs Labazņikovs. Pirms četriem gadiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Labazņikovu aizturēja par 50 000 latu kukuļa došanu KNAB darbiniekam, lai nenotiktu pārbaudes viņam piederošajās firmās. Togad Labazņikovam daļēji piederošā firma LV Pharma uzvarēja konkursos par iespēju piegādāt zāles Infektoloģijas centram vismaz 800 tūkstošu latu apmērā.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapa rāda, ka pēc Labazņikova aizturēšanas šai firmai iepirkumu konkursos tik ļoti vairs neveicās. Turklāt drīz vien pēc aizturēšanas Labazņikovs savas firmas pārdeva. Rīgas apgabaltiesa viņu atzina par vainīgu un piesprieda divu gadu cietumsodu.

PAR IEPIRKUMIEM NEKO NEZINOT

Pēc Labazņikova firmas paiešanas malā Infektoloģijas centra zāļu iepirkumu konkursos uzskatāmi veicās kādai citai zāļu vairumtirgotāju firmai — Jelgavfarm. Tā ļoti bieži ieguvusi lielākos pasūtījumus. Samērā nelielais uzņēmums pieder uzņēmējam Igoram Šturmam. SestDienas rīcībā esošā informācija liecina, ka nepilnos piecos gados Jelgavfarm izpildījusi pasūtījumus vismaz par 1,5 miljoniem latu. Tā ar nemainīgām cenām vienmēr uzvarējusi konkursos par HIV/AIDS medikamentu piegādi.

Tomēr šogad notika kas negaidīts. Izmantojot zāļu paralēlo importu, zemākas cenas piedāvāja un konkursā uzvarēja firma Elpis. Pasūtījuma apjoms bija 2,5 miljoni latu. Drīz vien pēc kādas farmācijas firmas sūdzības tika atklāts, ka Elpis nav nokārtojis visas nepieciešamās atļaujas, un par uzvarētāju atzina otrās vietas ieguvēju — Jelgavfarm. Cenu atšķirība starp Elpis un Jelgavfarm piedāvājumu bija 150 000 latu.

Pēc notikušā Infektoloģijas centrs nemaz necentās noskaidrot, kā firmai Elpis bija izdevies piedāvāt šādu cenu samazinājumu. Firma sakārtoja dokumentus un centās atgūt pasūtījumu, piedāvājot vēl zemāku cenu. Taču konkursa rīkotāji to ignorēja.

Kad par notikušo šogad maijā uzrakstīja Diena, Infektoloģijas centra viedokli pēc Rozentāles pilnvarojuma sniedza iestādes juriste. Viņa savās atbildēs nosodīja firmu Elpis, kas jau pašā sākumā esot piedāvājusi zāles par augstāku cenu — to apliecinot fakts, ka pēc tam cenu varēja nolaist zemāk. Juriste izvairījās konkrēti atbildēt uz jautājumu, kāpēc iepircēji nevētī Jelgavfarm cenu politiku, kas izmaksā vēl vairāk.

Vēl pēc pāris nedēļām Pasaules Veselības organizācija publicēja pētījumu, ka mēs izmantojam dārgākos medikamentus HIV/AIDS ārstēšanā, ko varētu aizstāt ar lētākiem. Dažas zāles pie mums ir dārgākas nekā kaimiņos Baltijā.

Rozentāles arguments pret šiem faktiem vienmēr bija viens — par cenām neko nezinu, jo iepirkumus organizēja Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA). Infektoloģijas centrs tikai devis sarakstu ar nepieciešamajiem medikamentiem. Intervijā SestDienai Rozentāle pat uzsvēra, ka viņas darbinieki iepirkumu komisijā nav piedalījušies un neviens viņiem viedokli par cenām nav prasījis. Šis apgalvojums nav patiess. VOAVA sniegtā atbilde rāda, ka komisijā par zāļu iepirkumu 2009.gadam bijis arī Rozentāles vadītās iestādes padotais.

PARTIJAI IZDEVĪGA

Šogad aprīlī Latvijas iedzīvotāji varēja piedalīties akcijā Lielā talka un sakopt kādu Latvijas stūrīti. Talkā strādāja arī Infektoloģijas centra darbinieki kopā ar savu priekšnieci. Atšķirībā no pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, kam piedalīšanās akcijā bija brīvprātīga, Rozentāles padotajiem ierašanās bija obligāta, jo dabas sakopšanu filmēja un vēlāk izmantoja Tautas partijas reklāmas rullītī pirms pēdējām pašvaldību vēlēšanām. Tiem darbiniekiem, kuri zināja, ka nevarēs ierasties talkā, iepriekš bija jāiesniedz rakstisks paskaidrojums priekšniecei, atceras kāda darbiniece.

Līdzīgi piespiedu brīvprātīgi notika arī parakstu vākšana, lai Rozentāle saņemtu Triju Zvaigžņu ordeni 2004.gadā. Darbiniekiem atnesa lapas ar direktores vietnieces sagatavotu lūgumu piešķirt apbalvojumu. Apakšā jau bija sadrukāti darbinieku uzvārdi. Atlika vien pie tiem parakstīties.

Politikā Rozentāle ienāca 2001.gadā, kad no LSDSP saraksta tika ievēlēta par Rīgas domes deputāti. Pēc četriem gadiem viņa kandidēja atkal, bet palika pirmā aiz strīpas. Iecerēto deputāta krēslu viņa gan vēlāk dabūja, jo no partijas izstājās Māris Tralmaks, un Rozentāle iesēdās viņa vietā.

Tiesa, pa to laiku Rozentāle bija mainījusi politisko adresi — tobrīd viņa jau pārstāvēja Tautas partiju. Tuvojās 9.Saeimas vēlēšanas, bet sociāldemokrāti strauji zaudēja savu ietekmi.

LSDSP vadītājs Jānis Dinevičs atceras, ka Rozentāle ar savu atpazīstamību "bija ieguvums partijai kā zināms rupors". Aktīvi darbojusies frakcijā, bijusi mērķtiecīga. Partijas pamešanu Dinevičs negrib komentēt. Kādā partijas sapulcē viņam kļuvis slikti ar sirdi. Rozentāle kā mediķe to laikus pamanījusi un izsaukusi ātro palīdzību, tādēļ viņš nolēmis neko kritisku par Rozentāli neteikt.

Gājiens ar iestāšanos Tautas partijā Rozentālei izrādījās stratēģiski pareizs, jo tieši šīs partijas valdīšanas laikā viņai visvairāk izdevās realizēt savas idejas.

2005.gadā tā sauktais māsterplāns paredzēja Infektoloģijas centru pievienot Austrumu slimnīcai un piešķirt naudu minimālam remontam. Taču notika tieši pretējais — neviens pat vairs nerunā par infektologu pievienošanu kādai lielai slimnīcai. Tā ir neatkarīga valsts aģentūra, kurai pērn bija 11 miljonu latu valsts finansējums.

Rozentāle spējusi "izsist" naudu vairākiem būvniecības projektiem, to atvieglojis fakts, ka Veselības ministrija atradās Tautas partijas pārziņā. 2007.gada janvārī toreizējais veselības ministrs Gundars Bērziņš pats personīgi iemūrēja kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm jaunā Infektoloģijas centra ārstniecības korpusa sienā. Tā izmaksas ir 1,4 miljoni latu. Ienācējiem no malas dažas centra vecās ēkas tik tiešām atgādina modernā laikmeta aizmirstas barakas, taču tādas pašas redzamas arī citās medicīnas iestādēs.

Pašlaik Rozentāles lielākais lepnums ir sevišķi bīstamu slimību izpētes laboratorijas celtniecība. Par 2,9 miljoniem latu. Pērn Neatkarīgajai Rīta Avīzei viņa skaidroja: lai arī Latvijā bioterorisma draudu līmenis ir zems, mums jāspēj patstāvīgi identificēt bioterorismā izmantojamās vielas. Par spīti krīzei, vēl pērnā gada nogalē tika izsludināts laboratorijas būvniecības konkurss. Celtniecību sāka šogad pirms vēlēšanām. Daļu finansējuma šim projektam dod Eiropas Savienība, otru daļu — valsts. SestDienai Rozentāle skaidroja, ka laboratorijā notiek arī ikdienas darbs, tādēļ šāda atsevišķa laboratorija neesot nekas ekskluzīvs. Pret šādas jaunbūves nepieciešamību mediķu vidū ir skeptiska attieksme, viņi atzīst, ka Rozentālei piemīt tieksme aizrauties ar ārzemēs saklausītām teorijām, kas mums ne vienmēr ir būtiskas.

Par lielāko Rozentāles kļūdu nozares pārstāvji uzskata neveiksmīgo masveida Latvijas iedzīvotāju pretgripas vakcinēšanas kampaņu 2005.gada nogalē. Izmantojot pasaulē

valdošo satraukumu par putnu gripas izplatību, Rozentāle aktīvi lobēja plašu iedzīvotāju vakcināciju pret gripu. Par miljonu latu iepirktās potes iedzīvotāju riska grupām izrādījās nederīgas, jo tajā sezonā Latvijā izplatījās pavisam cits gripas paveids. Saslima pat tie, kas bija vakcinējušies. Taču vakcīnu bija iepirkts par daudz, un beigās aicināja potēties visus pēc kārtas.

"Šo summu varēja iztērēt, piemēram, vakcinācijas uzskaites sistēmas izveidei, jo tajā valda pilnīgs haoss. Bet valsts vieglprātīgi atdod miljonu no pirksta izzīstai pretgripas kampaņai," vakcinācijas kampaņu Dienai vērtēja Stradiņa slimnīcas infektologs Uga Dumpis.

NAUDA NO MEITAS


Minētā pretgripas vakcinācija raisīja jautājumus par Rozentāles personīgo ieinteresētību, jo viņa vada Veselības ministrijas Imunizācijas valsts padomi un vienlaikus vairākus gadus saņēma naudu no farmācijas kompānijas GlaxoSmithKline par lekciju lasīšanu. Imunizācijas padome konsultē Veselības ministriju, kādas vakcīnas valstij nepieciešams iepirkt. GlaxoSmithKline ir viens no pasaulē lielākajiem vakcīnu ražotājiem. Par iespējamo Rozentāles interešu konfliktu interesējās arī KNAB, kas konstatēja interešu konfliktu. Lietu nesāka, jo bija iestājies noilgums.

Amatpersonas ienākumu deklarācija liecina, ka Rozentāles galvenais ienākumu avots pēdējos gados bijis darbs Stradiņa universitātē un Infektoloģijas centrā. Kopumā vidēji mēnesī viņa pelnīja 4500 latu. Ministrei pieder dzīvoklis Rīgā un nelieli uzkrājumi bankās. Rozentāle ir no tiem politiķiem, kas diezgan lielas summas glabā skaidrā naudā. Pēdējos gados viņas "zeķē" vidēji bija 20 000 latu. Rozentāle skaidro, ka nauda krāta jaunākās meitas studijām — viņa šogad pabeidza vidusskolu. Bankā naudu neturot, jo atmiņā rūgtā pieredze ar Banku Baltija — viņas ģimene zaudējusi ieguldīto.

Dāsna pret māti bijusi vecākā meita Lelde Metla-Rozentāle (28), kura pirms trim gadiem ministrei uzdāvināja 30 000 latu — par to nomaksāts dzīvokļa kredīts. Rozentāle stāsta, ka naudu meita ieguvusi, pārdodot Ķoņu muižu Valmieras rajonā. Zemesgrāmatas informācija apstiprina, ka muižas ēku ar pieciem dzīvokļiem un 12 ha parka Lelde Metla pārdevusi gandrīz par 95 tūkstošiem latu. Tā ir diezgan ievērojama peļņa, ņemot vērā, ka šo īpašumu 2004.gadā tobrīd 23 gadus vecā Stradiņa universitātes studente privatizēja par 177 sertifikātiem. Tobrīd privatizācijas sertifikāta cena tirgū bija 18 latu, tātad kopējā pirkuma summa varēja būt 3000—4000 latu.

Pagājušajā gadā Rozentāles ģimene aktīvi iekārtoja lauku īpašumu Rankas pagastā Gulbenes rajonā. Kāds celtnieks, kurš tur strādājis, SestDienai stāstīja, ka pāris atjauno vecu guļbaļķu ēku. Katru nedēļas nogali Baiba Rozentāle ar vīru Zigfrīdu, Pārtikas veterinārā dienesta amatpersonu, ieradušies uzraudzīt darbus un uzturējušies dzīvojamā vagoniņā. Īpašums iekārtots ar labiem un dārgiem materiāliem. Rozentāle pret strādniekiem izturējusies strikti: aizrādījusi par smēķēšanas pauzēm un lielajiem putekļiem, kas viņai kā infektoloģei neesot pieņemami. Strādnieki uz Rozentāliem netur labu prātu, jo ministres vīrs, kurš par darbiem norēķinājies skaidrā naudā, beigās tā arī neesot samaksājis visu nolīgto summu.

Rozentāle SestDienai apgalvoja, ka par šī īpašuma remontu neko daudz nezinot un tur uzturoties ļoti reti. Māja piederot vīram, kurš maksā par tās atjaunošanu. "Man ir tāds teiciens: jāmāk labi apprecēties," viņa koķeti nosmejas. Viņas vīra amatpersonas ienākumu deklarācijā šāds lauku īpašums nav reģistrēts.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas