Savukārt, atbildot par iespējamo citu ministru līdzīgu rīcību, premjers apliecināja - neviens cits valdības loceklis nav izteicis vēlmi atkāpties no amata. Arī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (Zaļo un zemnieku savienība), kuras demisiju trešdien pieprasījuši skolotāji, ir gatava turpināt darbu.
Eglītis nevar pieņemt samazinājumu
Atkāpšanās rakstā I. Eglītis uzsver, ka nevar
uzņemties atbildību par veselības aprūpes nozari situācijā, kad pēkšņi
un būtiski samazinot budžetu, valsts vairs nespēs nodrošināt medicīnas
pakalpojumu pieejamību lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, vēsta Veselības ministrija. ‘’Neradot sociālās aizsardzības sistēmu tiem
pacientiem, kuriem līdzekļu trūkums jau tagad liedz saņemt savlaicīgu
un kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, tālāki veselības budžeta
samazinājumi nebija pieļaujami, jo tie ir nesamērīgi nozares sociālajai
atbildībai. To es kā ārsts un veselības aprūpes vadības speciālists
nevaru pieņemt,’’ uzskata I. Eglītis.
Vērtējot šādu ministra lēmumu, V.Dombrovskis pateicas I.Eglītim par līdzšinējo darbu un atzīst: „Šajā krīzes situācijā veselības ministrs ir izvēlējies vieglāko ceļu, jo ir skaidrs, ka veselības aprūpes sistēma ir smagu, bet neatliekamu un izšķirošu reformu priekšā. To veikšanai ir nepieciešama politiska griba un pārliecība par to, ka gala rezultāts būs adekvāts tādam veselības aprūpes modelim, kādu vajadzēja ieviest jau pirms vairākiem gadiem. Ja ministrs godprātīgi atzīst, ka nevarēs šīs reformas vadīt, tad viņa demisija ir saprotama un pieņemama.”
Premjera preses sekretāre Diena.lv skaidro, ka V. Dombrovskis neuzskata I. Eglīša demisiju par apdraudējumu valdības stabilitātei. Pēc tikšanās ar prezidentu Valdi Zatleru viņš atkārtoja, ka I. Eglītis ir izvēlējies vieglāko ceļu. "Krīzes situāijā patreiz es sagaidu no Tautas partijas skaidru atbildi, vai tā ir gatava turpināt vadīt šo nozari," teica premjers un piebilda, ka apstiprinošas atbildes gadījumā pēc iespējas ātrāk gaida jauno ministra kandidatūru.
Segliņš vaino Dombrovski
Tautas partijas vadītāja Mareka Segliņa skatījumā I. Eglītis ir vērtējams kā viens no līdz šim labākajiem veselības ministriem, kurš godprātīgi cīnījies par nozares saglābšanu. "Viņa iezīmētās „sarkanās līnijas” medicīnā var uzskatīt par simboliskām brīdinājuma zīmēm valdības vadītājam un finanšu ministram par katastrofālajām sociālajām sekām, kāda radīsies pēc pašreizējiem budžeta samazinājumiem veselības aprūpē," teic M. Segliņš. Viņš respektē veselības ministra lēmumu par demisiju un viņa argumentus vērtē kā skarbus, bet pamatotus.
"Varu izteikt tikai nožēlu par valdības vadītāja līdzšinējo attieksmi, jo ne reizi vien viņš Ministru kabineta sēdēs izlikās nedzirdam Ivara Eglīša brīdinājumus par to, cik nepieejama un dārga kļūs medicīna Latvijas cilvēkiem, mehāniski samazinot veselības aprūpes budžetu. Esmu pārliecinās, ka tad, ja valdības vadītājs būtu organizējis Ministru kabineta darbu tā, lai budžeta grozījumi tiktu pieņemti savlaicīgi un pirms vēlēšanām, veselības aprūpes nozarei nebūtu jāveic tik drastiski samazinājumi," teic M. Segliņš.
Zatlers gaida ātru rīcību
Par tālāko rīcību Tautas partija lems valdes sēdē, uzklausot arī savus nozares profesionāļus. Arī premjers sagaida koalīcijas partneru – TP - valdes lēmumu par to, kāda būs turpmākā partijas attieksme pret veselības aprūpes nozares vadīšanu un iespējamo ministra kandidātu.
Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka šajā brīdī, kad ir veicamas grūtas un reālas reformas, nepieciešams ministrs, kurš ir pārliecināts par savām spējām. Pēc prezidenta domām šāds ministrs ir jāatrod pēc iespējas ātrāk. "Es pat teiktu - šodien, lai viņš varētu rīt sākt strādāt," teic V. Zatlers.
Arodbiedrība izprot Eglīti
Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris veselības ministra Ivara Eglīša (TP) lēmumu demisionēt vērtē kā «vīrišķīgu un politiski atbildīgu soli». «Mēs varam iedomāties situāciju, kad valdība un Saeima ir pasludinājusi nāves spriedumu kvalitatīvai veselības aprūpei, un ielikusi bendes zobenu veselības ministra rokās, lai cērt. Viņš to nomet valdībai un Saeimai pie kājām – ja esat pasludinājuši spriedumu, tad to arī izpildiet. Viņš nebūs bende,» saka V.Keris.
Viņš atgādina, ka Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas 2007.gada misijas rekomendācijas bija teikts, ka veselības aprūpei finansējums ir jāpalielina līdz 4,5 procentiem no IKP. «Tā vietā šogad ir plānoti 3,4 procenti,» saka V.Keris un piebilst – Eiropas Komisija arī februārī norādījusi, ka turpmākie finansējuma samazinājumi nedrīkst skart veselības aprūpes finansējumu. Eiropā vidējais veselības aprūpes finansējums esot 6% no IKP, savukārt jaunajās dalībvalstīs – 4,5%.
«Taču tagad ir noticis tas, kas ir noticis, un šāds lēmums [ministra demisija] ir likumsakarīgs,» saka V.Keris. Uz jautājumu, kā viņš vērtē I.Eglīša darbu, V.Keris saka - «viņam bija labi nodomi, viņš ir profesionālis. (..) Viņš vēlējās īstenot savas idejas, atbilstoši starptautiskajām rekomendācijām, un ja valdība būtu ļāvusi – viss izdotos». Tāpat arī V.Keris saka – te būtu vieta arī atgādināt par Hipokrāta zvērestu - «Ja ārstu spiež rīkoties tam pretēji, viņš to nedarīs».
Diena jau rakstīja, ka uz budžeta grozījumu pirmo lasījumu Veselības ministrijai bija plānots 39,3 miljoni latu liels samazinājums, savukārt uz otro lasījumu – vēl papildu 45 miljoni latu. Tāpat jūlija sākumā plānots publiskot slimnīcu strukturālo reformu plānu jeb māsterplānu. «Pie esošā veselības aprūpes finansējuma, nav vairs svarīgi būs vai nebūs kādas reformas,» saka V.Keris.
(papildinātas pirmās divas rindkopas)