Vēstules. Biedri kapitālisti!

Jāatzīst, ka tie ir paši vienkāršākie risinājumi, jo nozīmē tikai un vienīgi nedaudz vairāk kā 100 cilvēku nomaiņu. Kā lai neatceras Tautu Tēva atziņu — nav cilvēka, nav problēmu. Paškritiskākajiem šāds risinājums ir ļoti vienkāršs. Un tomēr, vai viss ir tik ģeniāli? Nesen piedalījos tiesas sēdē, kur strīdējāmies par nomas maksas apmēru. Tika salīdzināti Latio un Balsta dotie nomas maksas aprēķini. Izskanēja viedoklis, ka neder ne viens, ne otrs, jo aprēķinātās nomas maksas var samazināties vēl un vēl. Bet cik tālu? Atbilde vienkārša — kamēr ienākumi no tās nedod vairs iespēju īpašniekam nomaksāt valstij nodokļus. Tam seko īpašuma pāreja valstij. Nedaudz pēc citiem algoritmiem valstij pāries bankas, uzņēmumi utt. Diemžēl šim procesam paralēli pieaugs arvien lielāka iedzīvotāju neapmierinātība ar iztikas līdzekļu trūkumu. Un tad tikai brīnums mūs var paglābt no sociālistiskās revolūcijas, kad valstij nonākušo īpašumu var sākt pārvaldīt nevis demokrātiski ievēlēta Saeima, bet gan tie, kas būs tikuši garām policijas un armijas vairogiem un iesēdušies vēl neatdzisušajos krēslos. Vēl viens pasaulē aprobēts variants — armija pasteidzas tajos iesēsties. Taču, zinot mūsu bruņotos spēkus, tie neskaitāmas reizes saskriesies, pirms nonāks līdz īstajām durvīm. Jebkurā gadījumā mēs atgriezīsimies turpat, kur bijām pirms 20 gadiem. Secinājums — šādā situācijā, kaut vai tikai de iure līmenī, šobrīd mums ir jābūt leģitīmai Saeimai. Redzot pasaules ekonomiskās krīzes izpausmi "vājākajā ķēdes posmā", jājautā — vai tiešām Ļeņina idejas būs uzvarējušas? Šķiet, ka tas ir iespējams, ja netiek radīts nekas pārāks. Kamēr nebija dakšiņas, ēda ar pirkstiem. Pat Jānis Kristītājs. Kamēr pārmetām krieviem nespēju iemācīties latviešu valodu, pašu dižciltīgākie iedzimtie nothing special arī neapguva. Biedri kapitālisti! Vai esam paspējuši kaut saražot sev pietiekami daudz laivu? Jeb paļausimies uz citu sanaglotajiem vagoniem? Diemžēl nav pat naudas, par ko korumpēt, un nav vairs saprotams arī — ko. Mēs gribējām attīstīt pakalpojumu biznesu. Dvēsele ģenētiski ir gatava, bet kam pakalpot? Mums nedos rezultātu SVF atbalsts, ja nesaprotam, ko pirkt — makšķeri vai zivis? Šķiet, vajadzīgas ir makšķeres. Nedaudz sarežģītāk runājot, ar steigu ir jādod iespēja valstī ienākt papildu ārvalstu investīcijām attīstītu ražotņu veidā. To var izdarīt, radot maksimāli izdevīgus noteikumus to izveidei, t.i., ievērojot ieguldījuma apjomu, šādus uzņēmumus uz vairākiem gadiem atbrīvojot no ienākumu nodokļa, kā tas bija 90.gadu sākumā. Nenoliedzami ir jānovērš iespēja to izmantot fiktīvi radītiem "ārvalstniekiem". Tas ir iespējams, ja atlaides saņemšanai tiek pieprasīts investora reģistrācijas valsts institūciju apstiprinājums par saimnieciskās darbības vēsturi. Lai to izdarītu, jāpieņem relatīvi vienkāršs normatīvais regulējums (jāatzīst, ka saimniecisko dzīvi attīstoši bija denacionalizācijas likumi, kas ar lapu skaitu neizcēlās, bet nodrošināja gadiem ilgu ekonomisko attīstību). Un nepieciešama valdība, kas pirms došanās trimdā un valstiskā de iure uzturēšanas gadu desmitiem bez augstprātības mēģinātu lūgt palīdzību gan labi iesauļotajiem, gan bālākajiem draudzīgo valstu pārstāvjiem. Tiesa, lūgumam jābūt detalizētam, t.i., ar Morzes ābeces divu burtu zināšanām ir par maz. Protams, ka šādā veidā kļūsim par kārtējo "eldorado", bet kādas ir citas opcijas?