Gribētos zināt par Valsts kontroles ieteikumu rašanās iemesliem, lai ieteiktu mainīt pieeju 10 ballu skalas lietošanai. Vai tiešām tā sauktajam speciālistam šķiet, ka mēs dzīvojam ideālā sabiedrībā? Šķiet, ka vērtēšanas kritēriju veidotāji ne klases skolēnu priekšā, ne skolēnu vietā nav bijuši. Atzīme ir arī stimuls. Katrs mēs dzīvojam noteiktā sociālā nišā, ar savām vajadzībām, uzskatiem, līdzvērtīgu draugu lokā. Bet vai no šī loka esat izgājuši, sastādot priekšlikumus izmaiņām vērtēšanas sistēmā? Ja tagad daļa skolēnu darīja kaut ko tikai tāpēc, ka par to būs vērtējums ballēs, tad pēc šī lēmuma īstenošanas dzīvē, situācija būs krietni nožēlojamāka. Protams būs daži, kas mācījās un mācīsies tāpēc, ka viņiem pašiem to vajag, bet šo skolēnu skaits ir ļoti niecīgs. Vai tiešām jūs gribat eksaktos priekšmetus nogremdēt pilnīgi un galīgi? Šāda vērtēšana neatbilst valsts nostādnēm izglītību eksaktajos priekšmetos uzlabot.
Vēl turklāt nav īsti skaidrs, kā varētu tikt realizēta vērtēšana aprakstoši (rakstiski). Šis process dokumentā nav nodefinēts. Kā šo vērtējumu skolotājs darīs zināmu vecākiem? Vai varbūt tā būs skolotāju sarakste ar vecākiem brīvajā laikā?
Paredzētā vērtēšanas sistēma ne skolēnam, ne viņa vecākiem, ne skolotājam (klases audzinātājam) nedod kaut cik objektīvu priekšstatu par skolēnu sniegumu dinamiku un patieso līmeni. Lai kaut ko uzlabotu konkrēti un reāli, jāapzinās esošais stāvoklis. Izglītības process jāpilnveido, uzlabojot jau esošās mācību metodes, kā arī ieviešot jaunas metodes, nevis kārtējo reizi mainot vērtēšanas sistēmu. Uzskatām, ka ne tikai summatīvajā, bet arī formatīvajā vērtēšanā ir lietojama 10 ballu sistēma. Protams, neizslēdzot vērtējumu ieskaitīts/neieskaitīts.
Vai tiešām mums ir vajadzīga stulba tauta? Ar ne īpaši gudru cilvēku taču ir vieglāk manipulēt. Vai varbūt tāds ir galamērķis šim projektam.
Gita Šulce, Rīgas 25. vidusskolas matemātikas metodiskās komisijas vadītāja,
Anna Gustava, Maija Gailīte, Inta Ungure, matemātikas skolotāji