Valsts prezidenta paspārnē esošās Vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs Inesis Feldmanis aģentūrai BNS atzina, ka ir pārsteigts par šādu ārlietu ministra paziņojumu.
"Šāds paziņojums liekas vairāk nekā dīvains... nevar šādi iespaidot vēstures atmiņu," teica Feldmanis, norādot, ka rūpīgāk ar ministra teikto nav bijusi iespēja iepazīties. Atturoties no plašākiem komentāriem, vēsturnieks gan vairākkārt sacīja, ka viņam šis ministra izteikums šķiet "ļoti nepārdomāts".
Arī vēsturnieks Antonijs Zunda pastāstīja, ka, viņaprāt, ne no akadēmiskā viedokļa, ne arī patlaban politiskā kontekstā šis jautājums nav izsmelts. Viņš pauda pārliecību, ka vēsturniekiem šajā jomā vēl ir ārkārtīgi daudz nianšu un aspektu, ko pētīt, un to arī pierādot pēdējās starptautiskās vēsturnieku tikšanās un konferences. Savukārt attiecībā uz politisko vidi Zunda uzsvēra, ka jautājums ir noliekams malā, ja par to spēj vienoties visas vēsturiskajos notikumos iesaistītās puses.
"Lai gan ir pagājuši jau vairāk nekā 70 gadi, aprakt to varam tikai tādā gadījumā, ja abas puses vienosies, parakstīs atkal kādu dokumentu," teica Zunda, vēršot uzmanību, ka tomēr šie notikumi būtiski ietekmējuši pat astoņas Austrumeiropas valstis, tostarp arī Somiju un Rumāniju. Viņš arī norādīja, ka pēc poļu izteikumiem un aicinājumiem, kā arī citu valstu pārstāvju rīcības nerodas iespaids, ka tās būtu gatavas nolikt šo jautājumu malā.
"Šī lieta ir vēl diezgan karsta," piebilda vēsturnieks. Ja ir runa par starpvalstu attiecībām, tas ir "politisko konsekvenču" - valstu gatavības vienoties - jautājums, savukārt vēsturniekiem šajā jomā vēl ir ko pētīt.
Turpretī politologs un vēsturnieks Kārlis Daukšts aģentūrai BNS pastāstīja, ka izprot Roņa apsvērumus, lai arī šādam paziņojumam uzreiz ir prognozējama pretrunīga reakcija sabiedrībā. Viņaprāt, aicinājums aizmirst kādu vēstures notikumu ir "praktiski neizpildāms".
"To var vērtēt gan stratēģiski, gan taktiski, un taktiskā ziņā ministram ir pilnīga taisnība," minēja Daukšts, vēršot uzmanību, ka no šī skatupunkta Latvijai jau tā ir sarežģītas attiecības ar Krieviju un sarežģīta situācija saistībā ar gaidāmo oficiālo vizīti Maskavā. Līdz ar to ministra izteikumi, kas vērsti uz šo jautājumu risināšanu, ir saprotami.
Taču vienlaikus Daukšts teica, ka stratēģiskā ziņā šim aicinājumam nav reālas virzības, jo "ir gandrīz neiespējami aizmirst vai pārlekt kādam punktam".
"Tas nav izpildāms... kaut gan vēlme ir pareizi noformulēta," piebilda Daukšts. Sākotnēji vēsturnieks gan atturējās novērtēt ministra izteikumu kā pozitīvu vai negatīvu, jo tas jebkurā gadījumā "izraisīs pretrunīgas reakcijas sabiedrībā", taču, vēlreiz norādot uz mērķi uzlabot starpvalstu attiecības, viņš tomēr atzina, ka šajā ziņā tā noteikti ir pozitīva rīcība.
Ārlietu ministrs Aivis Ronis intervijā laikrakstā Diena izteicās - nez kāpēc Rīgā pie pieminekļiem un interneta vietnēs aizvien saduras [Vācijas Ārlietu ministrs Joahims fon] Ribentrops ar [PSRS ārlietu tautas komisāru Vjačeslavu] Molotovu. Viņi sen ir miruši, taču vēl šodien viņu mērķi un propaganda šķiet ik pa brīdim uzplaiksnām. Viņš mudināja beidzot "aprakt tos abus".