Jārunā arī par tā saucamo «atdzesēšanas periodu» — tas nozīmē, ka pārejot no vienas sfēras uz pretējo, jābūt pārtraukumam. (..) Šis ir ētiskas dabas jautājums, jo šajā gadījumā noteikti pastāv interešu konflikts. 3. Skumji, ka žurnālistikā paliek par vienu cilvēku mazāk un sabiedriskajās attiecībās - par vienu vairāk. Tur jau tā resursu ir pietiekami. Tas liecina par to, ka žurnālistikā ir problēmas, ja cilvēki izvēlas aiziet.»
Arta Ģiga, LTV ziņu dienesta režisore:
«Es tādu piedāvājumu nepieņemtu. Tā ir aiziešana otrā pusē. No turienes atpakaļ uz žurnālistiku vairs nevar atnākt. Šī ir biļete vienā virzienā. Mani pārsteidza viņas lēmums. Inta pati teica, ka to ietekmēja vadības attieksme pret mūsu darbu. Pēdējā laikā M.Gailītis [ziņu dienesta vadītājs] pret viņu izturējās kā pret tukšu vietu. Runājot par De Facto, šis raidījums iet uz beigām, bet ne tādēļ, ka meitenes aizgājušas — problēma ir vadības attieksmē.»
Nellija Ločmele, politoloģe un žurnāliste:
«Ja Valdis Zatlers būtu tik cienījams Valsts prezidenta kandidāts kā Lennarts Meri vai Vāclavs Havels, tad Intas Lases lēmumu no žurnālistikas pāriet uz sabiedrisko attiecību jomu varētu vismaz saprast kā vēlmi strādāt valsts labā kopā ar izcilu personību.
Taču V.Zatlera apšaubāmā kompetence un jo sevišķi aptraipītā reputācija sakarā ar aplokšņu maksājumiem un ieņēmumu nedeklarēšanu padara viņa ievēlēšanu par apkaunojumu Latvijas valstij, nodara milzīgu kaitējumu tiesiskuma un likumu varas pamatiem.
Tāpēc ir grūti noticēt, ka šāda prezidenta tēlu vēlas spodrināt žurnāliste, kas vairāku gadu garumā ir strādājusi tieslietu jomā, ceļot gaismā un kritizējot netīru darījumu shēmas, aplokšņu algas, politisko korupciju un citas nelikumības.
Principu nodevība vai bezprincipu konjunktūra? Man nav atbildes. Bet, tas, ka ir jāuzdod sev šāds jautājums par bijušo kolēģi, ar ko kopā strādāts, ir personiski ļoti smagi – šī nodevības sajūta liek apšaubīt visa agrāk darītā īstumu.
Trieciens, ko žurnālistikas reputācijai sagādājis šis fakts, nav salīdzināms ar V.Zatlera ievēlēšanas radīto kaitējumu, bet summā tie rada aizvien nomācošāku iespaidu par Latvijas demokrātiju.»
Baiba Strautmane, žurnāliste:
\'\'Ārkārtīgi skumji. Neapstrīdu katra cilvēka iespējas izvēlēties jaunus darbus un mainīt nodarbošanos dzīvē. Bet šajā gadījumā notikusi pāreja, kas nav loģiski saprotama no principu viedokļa. Kā tas tagad būs? Ja pirms nedēļas viņa studijā stāstīja, ka V.Zatlers ir mānījis valsti, neuzrādot visus ienākumus, tad tagad viņa darīs pretējo. Tas nozīmē, ka vai nu viņai nebija taisnība, strādājot De Facto, vai arī nebūs taisnība tagad, uzstājoties kā V.Zatlera sekretārei. Vienā no gadījumiem viņa melos. Ar šo soli I.Lase aktīvi palīdz procesā, ko šobrīd virza valdošā koalīcija. Tā mērķis ir visu notikušo padarīt par lielu farsu. Gan to, ko darīja De Facto, gan žurnālistikas principus kopumā."
Jānis Juzefovičs, žurnālists, mediju pētnieks:
«Inta Lase kopā ar kolēģiem televīzijā veidojusi raidījumu De facto,
kas aktīvi iestājies par godīgu un atbildīgu politiku. Tāpēc katrā ziņā
pārsteidz viņas pievienošanās jaunievēlētā prezidenta komandai, kura
izraudzīšanās un pati kandidatūra radījusi pretrunīgus vērtējums un
aizdomas par neatbilstību De facto žurnālistu pārstāvētajām vērtībām.
Motivāciju šādam solim vislabāk zina pati Inta Lase, tāpēc nedomāju, ka
vajadzētu par to spekulēt. Tomēr šajā situācijā būtu ļoti svarīgi, lai
viņa to izskaidrotu saviem skatītājiem, jo pretējā gadījumā tas var
iedragāt uzticību Latvijas televīzijai un žurnālistikas profesijai
kopumā. Intas Lases darbu Rīgas pilī varēs vērtēt vēlāk, tomēr pašlaik
šķiet, ka viņu gaida grūts uzdevums, jo līdzšinējā prezidenta
komunikācija ar žurnālistiem nav bijusi veiksmīga.»
Ainārs Dimants, Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs:
«Vispirms
jānorāda, ka, rakstot šīs operatīvā viedokļa rindas, man nav zināmi
Intas Lases motīvi — tie vēl nav publiskoti. Tomēr pirmais komentārs ir
tāds, ka ir žēl par notikušo, jo kārtējo reizi izpaužas tendence, ka
žurnālistiku pamet, lai pārietu uz sabiedriskajām attiecībām.
Žurnālistikai un līdz ar to sabiedrībai tas drīzāk ir zaudējums. Abām
šīm jomām ir arī profesionāli jāsadarbojas, taču ne uz žurnālistikas
rēķina, bet gan, katrai ievērojot savus profesionālos standartus. Laiks
rādīs, vai jaunajai preses sekretārei izdosies likt lietā žurnālistikā
uzkrāto pieredzi, lai pastarpināti palīdzētu žurnālistikai un tātad arī
tās publikai.
Otrkārt, vienlaikus, cerams, šī ir zīme, ka jaunais
prezidents vēlas mainīt ne tikai savu tēlu, bet arī tiešām pats
mainīties. Skaidrs, ka tas būs smags darbs tiklab viņam, kā arī viņa
preses sekretārei. Un vērtēts tiks tieši pēc darbiem — cik tie būs
neatkarīgi, demokrātiski un tiesiski. Jādomā, Intai Lasei šis nav
konjunktūras solis, jo tik daudzi atteicās no izteiktā piedāvājuma.
Taču viņai jāņem vērā, ka tikpat prasīga, kāda pret citiem ir bijusi
viņa, turpmāk pret Intu Lasi būs arī žurnālistika, jo tagad viņa ir
pārgājusi frontes līniju un nonākusi tajā pusē, kur nākas komunicēt,
izejot no sava darba devēja vajadzībām un saskaņojot tās ar publikas,
respektīvi, žurnālistikas vajadzībām. Tāda nu ir darba dalīšana
demokrātiskā masu mediju sistēmā, kam šajā ziņā ir jāsargā autonomija
no politiskās sistēmas, lai tā vispār būtu demokrātija.»
Rita Ruduša, portāla politika.lv galvenā redaktore:
«Intas Lases nokļūšana prezidenta Valda Zatlera preses sekretāra krēslā ir LIELA PĻAUKA. Pļauka viņas kolēģiem Panorāmā un De Facto, ar kuriem kopā veidoti sižeti, kas nav ļāvuši politiķiem netraucēti krāpties. Pļauka visai žurnālistu profesijai, kuras viens no pamata postulātiem ir neuzpērkamība un neatkarība no politiskās elites. Un pļauka Latvijas pilsoniskajai sabiedrībai, kura cenšas panākt, lai tādas ciniskas shēmas, kuru rezultātā valsts augstākajā postenī tika ievēlēts Valdis Zatlers, nebūtu Latvijas ikdiena. Argumentēti atbildēt tiem, kuri apgalvo, ka Latvijas politikā «viss ir kārtībā» un tiem, kuri ir pārliecināti, ka visi žurnālisti ir pērkami, tagad būs daudz grūtāk. Intas Lases solis ir būtiski stiprinājis šo viedokļu aizstāvju pozīcijas.»
Kārlis Streips, žurnālists:
"Tas ir absolūts apkaunojums žurnālistikai. Vienpersoniski grauj
pārliecību, ka žurnālisti Latvijā nav uzpērkami, it īpaši De facto, kas
ir viens no žurnālistikas citadelēm mūsu valstī. Man vienkārši trūkst
vārdu".