Valmieras NMP dienestā šāda navigācijas sistēma jau ir ikdiena, tā koordinē ātro palīdzību Valmieras un Valkas rajonā, taču dienesta priekšnieks Juris Memļuks atzīst — darbība būtu vēl operatīvāka, ja brigādes nebūtu piesaistītas savam rajonam. Pat ja kaimiņu rajona brigāde atrodas tuvāk, jābrauc rajona mediķiem. Šo principu plānots lauzt, kopš februāra sākot iedzīvināt vienotu valsts neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kas paredz — pie pacienta brauks tuvākie ātrie.
"Nebūs gan tā, ka tagad ātri var visu sataisīt, ieslēgt slēdzi, un dienests uzreiz sāks darboties," saka Renāte Pupele, februāra sākumā izveidotās valsts iestādes Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests direktore. Šobrīd notiek aktīvs darbs pie pašvaldībās esošo 39 dienestu pārņemšanas vienotā valsts dienestā, ko plānots izdarīt līdz nākamā gada beigām, un galvenais — izveidot reģionālos centrus. Pirms pāris nedēļām pašvaldība nolēma nodot dienestam Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacijas funkcijas. Šonedēļ paredzēts apspriest Vidzemes neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu iekļaušanu. Pacienti gan izmaiņas tuvākajā laikā visdrīzāk vēl nemanīs, pilnībā dienests varētu tikt ieviests vēlākais trīs gados, saka R.Pupele.
No 25 uz 15 minūtēm
Paātrināsies neatliekamās palīdzības sniegšana, visā Latvijā būs vienota metodika, nebūs kvalitātes atšķirību, būs ārstu brigādes reģionos — šādus ieguvumus no jaunā vienotā dienesta uzskaita veselības ministrs Ivars Eglītis (TP).
Kopumā dienesta izveidei paredzēts 7,6 miljonu latu finansējums no ES Eiropas Reģionālās attīstības fonda, liela daļa naudas aizies vienotas programmatūras izveidei. No šiem līdzekļiem šogad tiks apgūti 2,7 miljoni, Latvijas līdzfinansējums plānots Ls 485 000, Diena uzzināja Veselības ministrijā (VM). Jaunajā dienestā iecerēti pieci vadības punkti reģionos, kuri saņems iedzīvotāju izsaukumus, Rīgā — centrālā vadība. Zināms, ka reģionu centri būs Rīgā, Valmierā, Kuldīgā un Jelgavā. Kura pilsēta būs Latgales centrs, vēl vērtē.
Šobrīd noteikts, ka pilsētā ātrajiem pie pacienta jāierodas 15 minūtēs, lauku teritorijās — 25. Ieviešot vienotu dienestu, arī lauku rajonos tām vajadzētu būt 15 minūtēm, saka R.Pupele. Lielākajā daļā rajonu dispečeri datus par izsaukumiem pieraksta ar roku uz papīra, kas neizslēdz kļūdas. "Tur diemžēl ne vienmēr var pilnībā un operatīvi izvērtēt darba kvalitāti," skaidro R.Pupele. Risinājums būs datorizēta informācijas sistēma.
Pagaidām vēl vairākums NMP dienestu ir lokālo vai reģionālo slimnīcu struktūrvienības, līdz ar to parasti uz šo slimnīcu arī pacientu ved. R.Pupele te norāda uz problēmu — lokālajās slimnīcās nereti nav pacientam nepieciešamo speciālistu, piemēram, neiroķirurga. "Dzīvē diemžēl ir tā — ja cilvēks nonāk lokālajā slimnīcā, piemēram, piektdienas vakarā, viņam veic datortomogrāfiju, taču nav, kas to nolasa. Dežurē, piemēram, pediatrs. Pacients slimnīcā noguļ pāris dienu, tikai pirmdienas rītā tiek apskatīta bilde," skaidro R.Pupele. Kāds pacients, kuram ar cirvi bija ielauzts galvaskauss, trīs dienas nogulējis vietējā slimnīcā, līdz ticis nogādāts pie speciālista. Jaunajā dienestā katrā reģionā plānota ārstu brigāde, kura smagāku diagnožu gadījumos uzreiz brauks uz izsaukumu vai tiks pieaicināta, ja būs neskaidra diagnoze. Ātrie pacientu uzreiz vedīs uz to slimnīcu, kur viņu var atbilstoši izmeklēt un nekavējoties ārstēt.
Sistēmu vispirms testēs
Valmieras NMP dienestam, kurš 13 gadu apkalpo Valmieras rajonu, VM uzdeva koordinēt neatliekamo palīdzību arī Valkas rajonā pirms aptuveni diviem gadiem, iemesls bija līdzekļu ietaupīšana uz dispečeru rēķina. Lai abos rajonos brigādes varētu attālināti vadīt no Valmieras, dienesta priekšnieks J.Memļuks ieguldījis daudz pūļu, pārliecinot institūcijas, ka deviņas mašīnas jāapgādā ar navigācijas sistēmām, kas valstij izmaksāja nepilnus 8000 latu.
Lai no reģionālajiem centriem varētu vadīt brigādes visā reģionā, plānots pakāpeniski iegādāties atbilstošas navigācijas tehnoloģijas un vienotu programmatūru. Kā piemēru te varētu ņemt Valmieru. Sistēmu plānots vispirms veidot un iedzīvināt Vidzemes un Rīgas reģionālajos centros. To varētu sākt jau šogad. "Ja veido jaunu IT sistēmu, to nevajadzētu ieviest uzreiz visur, jo sistēmā var būt kļūdas vai problēmas," skaidro R.Pupele.
J.Memļuks atzīst — nopietns šķērslis ir tas, ka šobrīd vairākums NMP brigāžu ir slimnīcu pakļautībā. Bieži ātrās palīdzības automašīnas nevar sūtīt uz izsaukumiem, jo tās devušās slimnīcu uzdevumā. "Slimnīcas neatliekamo palīdzību joprojām izmanto kā palīgdienestu — vadā speciālistus, ved pacientus uz konsultācijām, brauc uz Rīgu pēc asins analīzēm," saka J.Memļuks un piebilst — cerības esot uz vienotu dienestu.