Domāju, ka tas būtu minimums, uz ko demokrātiskā pasaulē, jo īpaši tik attīstītās valstīs, kādas ir Eiropas Savienības (ES) un Šengenas zonā ietilpstošās valstis, varētu paļauties ikviens. XX gadsimtā esam veikuši garu ceļu izpratnē par to, kas ir cilvēka tiesības un brīvības; verdzība ir aizliegta, ikviens cilvēks no pirmā līdz pēdējam elpas vilcienam ir pelnījis cieņu un viņa pamata tiesību ievērošanu, kas plaši definētas un ar likuma spēku garantētas nacionālo valstu un starptautiskajos likumos. Taču arī šodienas pasaule nav ideāla, un mēs nevaram izlikties, ka tā ir brīva no noziegumiem pret cilvēku, arī pret viņa fundamentālajām tiesībām un brīvībām.
Izpratne sabiedrībā
Cilvēku tirdzniecība ir XXI gadsimta vardarbības un paverdzināšanas forma, kas sastopama visā pasaulē. Visbiežāk tā plešas starptautiskā mērogā, taču var notikt arī vienas valsts ietvaros.
Tipiski, ka sabiedrības pārstāvji, kas personiski nav saskārušies ar cilvēku tirdzniecību, informāciju par šiem noziegumiem un to upuriem uztver pretrunīgi. Parasti cilvēki vai nu nespēj noticēt, ka mūsdienās var notikt šādi noziegumi, vai arī dzīvo neziņā par to, un informācijas trūkuma dēļ noliedz šādu noziegumu pastāvēšanu, nespējot pieņemt, ka cilvēku tirdzniecība tomēr ir realitāte.
Tāpēc ir svarīgi apzināties, ka viss sākas ar cilvēku tirdzniecības apzināšanos kā noziegumu ar ļoti mainīgām metodēm. Sabiedrības informētība, spēja izdarīt secinājumus un aktīva pozīcija ir priekšnoteikums, lai šādi noziegumi neturpinātos, tiktu atpazīti un par tiem būtu paredzēti adekvāti sodi likumos, un noziegumu veicēji saņemtu sodu, bet upuri — palīdzību.
Sabiedrības izglītošana un attieksme ir ļoti būtiska, lai mēs spētu sagatavot visaugstākās kvalitātes likumu projektus, jo likumu būtība pamatā ir aizsargāt cilvēkus, aizsargāt sabiedrības vērtības un garantēt to ievērošanu, vienlaikus paredzot mehānismus, ko likt lietā, ja šīs vērtības tiek brutāli pārkāptas.
Nozieguma daudzveidība
Cilvēku tirdzniecība ir tik dažāda — nav vienas universālas definīcijas, kas atbilstu visu valstu prasībām un ļautu visiem, saskaroties ar "cilvēku tirdzniecības" jēdzienu, saprast vienas un tās pašas darbības. Visbiežāk cilvēku tirdzniecības jēdzienu uztveram tikai kā prostitūciju, taču cilvēku tirdzniecība ietver ļoti plašu noziegumu spektru, sākot ar piespiedu darbu un beidzot ar orgānu tirdzniecību. Šie noziegumi nereti ir cieši saistīti ar organizēto noziedzību, nelegālo migrāciju, vēlmi iedzīvoties, viltus un piespiedu ceļā atņemot pamatbrīvības citai personai no vienas puses un izmisumu, nelaimē, nabadzībā, grūtībās nonākušiem ļaudīm no otras puses. Taču cilvēku tirdzniecības gadījumi notiek arī situācijās, kad nākamais upuris nebūt nav trūcīgs, mazizglītots, maz pieredzējis. Par upuri diemžēl var kļūt faktiski ikviens.
Tāpēc cilvēku tirdzniecības jomā vēl darāms milzīgs darbs gan likumdevējam — Saeimai, gan izpildvarai — valdībai, gan arī nevalstiskajām organizācijām.
Kopīgs starptautisks darbs
Jāņem vērā, ka mūsdienās cilvēku tirdzniecība nav tikai vienas valsts problēma un nav risināma tikai vienas valsts ietvaros. Cīņā pret to ir jāsadarbojas gan upuru izcelsmes valstīm, gan tranzītvalstīm, gan saņēmējvalstīm.
Pagājušā gada nogalē Baltijas valstis pievienojās Šengenas zonai un Šengenas informācijas sistēmai. Neraugoties uz to, ka katrai valstij jau ir uzkrāta pieredze cīņā ar cilvēku tirdzniecību, jaunā situācija rada jaunus izaicinājumus cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā. Tajā pašā laikā pievienošanās Šengenas zonai rada arī jaunas iespējas efektīvākai sadarbībai starp vienotā sistēmā esošajām valstīm un ar valstīm ārpus šīs sistēmas. Atrašanās Šengenas līguma zonā attiecīgo valstu iedzīvotājiem dod lielas priekšrocības un atvieglojumus ceļojot, bet ir nepieciešama arī daudz intensīvāka sadarbība cīņā pret cilvēku tirdzniecību, lai ne tikai stiprinātu profesionāļu kapacitāti un zināšanas gan tajās valstīs, kuru robeža ir Šengenas zonas ārējā robeža, bet arī, lai veicinātu ciešāku un efektīvāku sadarbību ar tām Šengenas līguma valstīm. Jāveicina arī sadarbība arī trešajām valstīm, lai laikus novērstu priekšnoteikumus iespējamai cilvēku tirdzniecībai.
Starpvalstu sadarbībai ir ļoti liela nozīme un Baltijas Asamblejas mērķis ir veicināt likumdevēju sadarbību, lai Šengenas zonā kopīgiem spēkiem daudz sekmīgāk cīnītos pret šiem noziegumiem. Tāpēc šā gada 25.aprīlī Baltijas Asambleja kopā ar Ziemeļvalstu, Beniluksa valstu deputātiem un nevalstiskajām organizācijām Saeimā rīkos konferenci Cīņa pret cilvēku tirdzniecību.
Kādi ir mūsu jau tuvākās nākotnes galvenie uzdevumi šī aktuālā jautājuma risināšanā? Pirmkārt, nepieciešams apzināt nepilnības likumos un kvalitatīvi tās novērst, tādējādi mazinot tiesiskos trūkumus cīņā pret cilvēku tirdzniecību. Otrkārt, nepieciešams uzlabot Šengenas dalībvalstu profesionāļu kapacitāti un zināšanas, lai laikus tiktu novērsti cilvēku tirdzniecības gadījumi. Treškārt, nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību sociāli mazaizsargātām grupām, īpaši bērnu aizsardzībai. Ceturtkārt, nepieciešams pilnveidot tiesisko aizsardzību un rehabilitāciju, lai palīdzētu šo noziegumu upuriem atgriezties pilnvērtīgā dzīvē. Kopīgi jāveicina sadarbība, pieredzes un informācijas apmaiņa starp likumdevējiem, izpildvaru. Labs likums izaug no sabiedrības vēlmēm, pieprasījuma, tas balstīts sabiedrības vērtībās un izpratnē. Tādēļ gribu īpaši uzsvērt aktīvas un auglīgas sadarbības nepieciešamību ar nevalstisko sektoru, kas daudzās situācijās var rīkoties ātrāk, efektīvāk, var laikus sniegt padomus likumu pilnveidei, atbalstu upuru rehabilitācijai un visas sabiedrības izglītošanā.