Viesturs Roziņš par sevi

klasē pats izdeva skolas avīzi, bet 4.klasē sāka vadīt visas skolas pašpārvaldi; skolas popielās vienmēr pārsteidzis ar šokējoši parodiskiem priekšnesumiem un visos ģimenes saietos un svētkos gatavo teātra izrādes. Tāpat Viesturs ir arī nepārspējams romantiķis -  Lamanša šauruma iedvesmots, sacerējis dziesmu, bet  Lonodonā pie Temzas naktī mēģinājis dziedāt un pelnīt naudu, kā arī dievina peldes lietū un sēņošanu saulrietos. Kā jaunieši ministram, Viesturam, protams, ir arī savs viedoklis par politiku, tādēļ  viņš saka „ja mums trūkst, ko eksportēt, tad kultūras netrūkst”,  un  uzskata, ka kultūras ministram uz lietām jāskatās kā režisoram vai operdziedātājam, bet visiem ministriem būtu jāstrādā brīvprātīgi – bez samaksas, un „ticiet man”, apgalvo Viesturs, „ atrastos cilvēki, kuri būtu gatavi strādāt valsts, nevis sava maka labā!”. Līdzās Viestura radošajām aktivitātēm mākslā, viņš piedalās arī sabiedriskās domas veidošanā Ogres ziņu portālā,  kur kolēģi par viņu izsakās šādi „viņš sevī spēj savienot mūziķa dvēseles lidotāju ar racionālu portāla žurnālistu”, bet kāds no Jaunieši Ministru kabineta locekļiem par Viesturu teic „noslēpumainība mākslā saglabā tās veidotāju”.Nedrīkst nepieminēt, ka Viesturs ir viens no Latvijas nākamajiem 90 un, kā redzam, šo titulu tiecas pierādīt arī praksē.http://twitter.com/vistro