Es vēlētos aicināt Eiropas Savienības līderus nākotnē domāt par to, kā nominācijas procesu padarīt demokrātiskāku un pārskatāmāku,” ceturtdienas lēmumu komentēja V.Vīķe – Freiberga.Viņa arī norādīja, ka tagad ir noņemti pēdējie šķēršļi, lai pēc Lisabonas līguma ratifikācijas tajā ietvertā kārtība varētu sākt darboties.
“Esmu pārliecināts, ka, izvirzot savu kandidātu ES prezidenta amatam, Latvija deva savu artavu Eiropas nākotnei, veicināja procesa kvalitāti, diskusiju dinamiku un demokrātiskumu,” tā vienošanos par jauno Eiropas Savienības prezidentu komentē valsts prezidents Valdis Zatlers. Latvija šim amatam virzīja eksprezidenti Vairu Vīķi – Freibergu, taču viņa šo amatu nav ieguvusi. Pirmais ES prezidents būs beļģis Hermans von Rompujs.
“Ja vēlamies būt nopietni spēlētāji Eiropas Savienībā, mums ir jābūt gataviem uzņemties atbildību. Ja mums ir kvalificēti Eiropas līmeņa kandidāti, mums nav jākaunas tos piedāvāt, jo tikai tā mēs varam stiprināt gan Eiropas Savienību, gan mūsu lomu tajā. Šodien tika pieņemts izsvērts lēmums, kurā ir ņemts vērā gan politiskais un dzimumu līdzsvars, gan mazo un lielo valstu intereses,” izsakās V.Zatlers.
Savukārt premjers Valdis Dombrovskis Latvijas radio norādīja, ka eksprezidentes kandidēšana starptautiskajos medijos devusi Latvijai pozitīvu popularitāti. "Pēdējā mēneša laikā Latvija nebija ziņās ar to, ka valstī ir ekonomiskā krīze, bet tiešām bija ziņās ar to, ka mums ir izcils kandidāts Eiropas Savienības padomes prezidenta amatam," sacīja Dombrovskis. "Es tiešām gribu pateikt Vairai Vīķei - Freibergai lielu paldies par to, ka viņa piekrita kandidēt šim amatam, jo tas, manuprāt, ir panākums," turpināja premjers. Atgādinām, ka tieši premjers izvirzīja V.Vīķi - Freibergu šim amatam.
Dombrovskis arī uzsvēra, ka Latvijai vajadzētu arī nākotnē aktīvi virzīt savus kandidātus nozīmīgiem amatiem Eiropā.
"Nākamais darbs pēc šodienas lēmumiem ir jautājums par Eiropas Komisijas sastāvu ar eirokomisāriem. Pašlaik jāieslēdzas darbā par to, lai nodrošinātu maksimāli smagu portfeli mūsu komisāram Andrim Piebalgam," sacīja Dombrovskis.
"Atzinīgi jāvērtē Hermana Van Rompuja spējas rast politisku risinājumu sarežģītās situācijās, jo 2008.gadā., uzņemoties Beļģijas premjerministra amatu, šis politiķis ir spējis izlīdzināt Beļģijas valodu kopienu atšķirīgos viedokļus. Atzinīgi vērtējama arī viņa izpratne ekonomiskajos un budžeta jautājumos. Baronese Aštone labi pazīstama kā starptautiska mēroga politiķe, kam ir būtiska pieredze ES institūciju darbībā - EK komisāre ar atbildību par tirdzniecības jautājumiem - kā arī pieredze ES politiku jautājumos – tirdzniecība, sarunu vešanā par starptautiskajiem tirdzniecības līgumiem, kā arī iekšlietu un tieslietu jautājumi. Vienlaikus bijusi viena no vadošajām personām Lisabonas līguma ratifikācijas procesa īstenošanā un pabeigšanā Apvienotajā Karalistē. Ir pamats cerēt, ka šo abu amatpersonu vadībā ES divdesmit septiņām dalībvalstīm izdosies optimizēt lēmumu pieņemšanas procesus," vērtē V.Dombrovskis.
ES valstu līderi ceturtdien sanāksmē Briselē nolēma uzticēt ES vadību mazpazīstamiem politiķiem, kas nevar lepoties ar lielu pieredzi ārpolitikā. ES prezidenta amatam izvirzīts Beļģijas premjers Hermans van Rompujs, savukārt ES ārlietu ministra amatu varētu ieņemt Lielbritānijas izvirzītā Ketrīna Eštone
(papildināta ar V.Vīķes - Freibergas komentāru)