Vīķe-Freiberga norādījusi, ka piecu gadu laikā, kopš viņa 2005.gadā vienīgā no Baltijas valstu līderiem apmeklēja 9.maija svinības, ne situācija, ne viņas viedoklis un motivācija par nepieciešamību apmeklēt šos svētkus nav mainījusies, eksprezidentes viedokli aģentūrai BNS pauda viņas pārstāve Daina Lasmane.
Tolaik eksprezidente atzina, ka ir jāatgādina par visām vēstures lappusēm. Pēc paziņojuma par gatavību doties uz 9.maija svinībām Maskavā prezidente daudzu valstu vadītājiem izsūtīja deklarāciju, norādot, ka Baltijas valstīs padomju karaspēka ienākšanu 1944. un 1945.gadā uzskata ne tikai par atbrīvošanu no nacistiem, bet arī par otrās padomju okupācijas sākumu.
Valsts prezidentes deklarācija izpelnījās asu Krievijas Ārlietu ministrijas reakciju, kas Latvijas līderi apvainoja nedraudzīgu starpvalstu attiecību veicināšanā. Savukārt daudzi rietumvalstu vadītāji pauda atbalstu Latvijas prezidentei.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers tiek gaidīts uz Uzvaras dienas svinībām Maskavā 9.maijā. Prezidents savu lēmumu paziņos, ātrākais, februāra vidū.
Savukārt Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess intervijā laikrakstam "Eesti Paevaleht" pagājušajā nedēļā ļāva noprast, ka uz aicinājumu piedalīties 9.maija Uzvaras dienas svinībās Maskavā atsauktos pozitīvi.
Bijušajā Padomju Savienībā Uzvaras diena jeb 9.maija svētki tiek svinēti par godu PSRS un citu sabiedroto uzvarai Otrajā pasaules karā pār nacistisko Vāciju 1945.gadā. Citur Eiropā nacisma sagrāvi atceras 8.maijā, kas arī ir kara beigu diena.