“Šobrīd par neko nevaru domāt, jo darbs Eiropas Savienības (ES) Pārdomu grupā un dažāda līmeņa tikšanās Eiropā, kas saistītas ar Čehijas ES prezidentūras pārņemšanu, prasa ļoti daudz darba, līdz ar to līdz pat rudenim jau ir ļoti aizņemts laiks," Dienai pauda V.Vīķe – Freiberga.
Jau ziņojām, ka politoloģe Rasma Kārkliņa pauda viedokli, ka, viņasprāt, laba krīzes valdības vadītāja uz laiku būtu V.Vīķe – Freiberga.
Ir izskanējuši vairāki nākamie valdības vadītāja amata kandidātu vārdi. Gan politiskās partijas, gan Valsts prezidenta kanceleja ir uzrunājusi virkni sabiedrībā pazīstamus cilvēkus. Vairāki gan ir atteikušies - Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs, bet Jaunā laika minētā Valsts kontroliere Ingūna Sudraba nav guvusi Valsts prezidenta atbalstu. Svētdien TV3 raidījums Nekā personīga ziņoja, ka atteikuši partiju piedāvājumam kandidēt premjera amatam ir bijusī Hansabankas vadītāja Ingrīda Blūma un baņķieris Andris Bērziņš. Savukārt vēl uzrunāti ir bijušais diplomāts Aivis Ronis, uzņēmēji Juris Binde, Normunds Bergs, Pēteris Šmidre un Latvijas Valsts mežu valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.
Diena.lv aptaujā ekspertus, kā vērtēt iespējamību, ka valdības vadītāja amatā nonāk bezpartejisks kandidāts.
Politoloģe Rasma Kārkliņa:
"Man liekas, ka bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga varētu būt laba krīzes valdības vadītāja. Skaidrs, ka Latvija šobrīd ir dziļā politiskā un ekonomiskā krīzē un pašreizējā valdība nav spējīga rast konkrētus risinājumus, tāpēc jāmeklē iespējami uzticami un spējīgi vadītāji. Bijusī Valsts prezidente to varētu negribēt uzņemties uz ilgāku laiku, bet, ja runa ir par iespējamām jaunām vēlēšanām, tas varētu būt pusgada jautājums. Bezpartejiskais kandidāts man liekas labs risinājums, jo viņš orientētos uz akūto jautājumu risināšanu un nevis iekšpolitiskām cīņām. Par tiem, kas atsakās. Tas ir jautājums, kā un kas uzrunā. Opozīcijas uzdevums ir sākt veidot ēnu kabinetu un, tādā veidā kandidātam būtu skaidrs atbalsts, ka viņš tur nestāvēs viens “pliks un nabadziņš”, bet gan ar Saeimas atbalstu, gan ar citiem iespējamiem ministru kandidātiem. Tad situācija uzreiz mainās."
Sociologs Aivars Freimanis:
“Bezpartejisks kandidāts ir plāksteris situācijai, kas īstermiņā nomierinās varas un sabiedrības attiecības. Pēdējo trīs nedēļu laikā, vērtējot tos, kas minēti, kas tiek piesaukti, kas atteikušies, izkristalizējas doma, ka bezpartejiskais kandidāts nav iespējams. Viņi ir uzmanīgi teikuši nē, un var saprast, kāpēc – ko dod bezpartejisks kandidāts, ja tam nav atbalsta? Politiķi ir pieraduši spēlēt savas spēles un veidot attiecības atbilstoši iedibinātām tradīcijām, un viņiem pieņemt bezpartejisku kandidātu ir galēja situācija. Nonākam vienmēr pie viena un tā paša – ārkārtas vēlēšanām.
Teorētiski, vērtējot Vairas Vīķes – Freibergas kandidatūru premjera amatā, es teiktu, ka tas būtu burvīgi, taču, domāju, viņa jau pati ir pateikusi nē ar savu piektdienas frāzējumu par Laimes lāci. Otrkārt, šaubos vai viņai būs politiskais atbalsts. Negribētu teikt, ka Latvijas politikā daudzi grēko ar skaudību, bet daudziem ir iemesli viņai ieriebt kā premjerministrei, ja viņa tāda būtu. Domāju, ka Vīķe-Freiberga to lieliski saprot. Ja viņu varētu ielikt kā patvaldi, tad tas būtu iespējams, taču to neļauj likums. Domāju, ka tas nav pat tā vērts."
Politologs Ivars Ījabs:
"Šobrīd Latvijā nav partejiska kandidāta, kas spētu konsolidēt mūsu politiskās aprindas tik tālu, lai koalīcijā būtu gatava ienākt opozīcija. Grūti iedomāties, ka kāds partejisks kandidāts varētu aizstāt Godmani. Partijām rezervistu soliņš ir ārkārtīgi īss. Nav cilvēku, kas varētu šo uzdevumu pildīt, vai arī, ja ir, tie ir tik diskreditēti, ka neviena cita partija nepiekristu ar šādu cilvēku kopā strādāt. Nu, piemēram, Šķēle ir spējīgs pildīt šī brīža pienākumus, iespējams, pat labāk nekā Godmanis, bet grūti iedomāties, ka konkrētās pašreizējās koalīcijas partijas būtu ar mieru to pieņemt, nemaz nerunājot par opozīciju. Taču jauna valdība ir nepieciešama, jo citādi nespēsim realizēt reformas situācijā, kad vairāk nekā 80% uzskata, ka šī valdība ir nespējīga un korumpēta, tāpēc bezpartejisks premjers būtu risinājums.
Ir vairāki iemesli, kādēļ cilvēki atsakās. Skaidrs, ka neviens bezpartejisks kandidāts neies strādāt par tādas valdības vadītāju, kurā viņš pats neko nevarēs ietekmēt un kura vietā visu lems aiz muguras partiju krusttēvi. Ja mēs gribētu dabūt labu premjeru, viņam jādod pilnīgi brīvas rokas gan attiecībā uz ministru izvēli, gan uz koalīcijas veidošanu. Diezin vai pašreizējās valdošās partijas to ir gatavas darīt. Proti, Finanšu ministrija atradīsies Tautas partijas rokās, satiksmes ministrs, protams, mums ir tikai viens pasaulē iespējamais utt."
(papildināta ar V.Vīķes - Freibergas viedokli - pirmajām rindkopām)