Paralēli tiesas procesiem pēdējā laikā Latvijas un pasaules mediji ik pa brīdim saņem preses relīzes, kurās sirdi plosošās rindās aprakstīti neskaitāmie cilvēktiesību pārkāpumi, ko pret laulāto pāri esot pieļāvušas Latvijas tiesībsargājošās iestādes, kā arī izteikti mājieni, ka, tam nebeidzoties, Latvijai starptautiskajā arēnā klāsies plāni.
Dienas aptaujātās amatpersonas un eksperti gan šīm Latvijas starptautisko tēlu graujošajām aktivitātēm daudz uzmanības nepievērš. Tomēr kāda sabiedrisko attiecību jomas eksperta vērtējumā šo aktivitāšu organizēšanai starptautiskā līmenī būtu jāšķiras no vismaz piecciparu vai pat sešciparu summas.
V. Vaškevičs ir apsūdzēts gan par kukuļdošanu, gan nepatiesu ziņu sniegšanu savā amatpersonas deklarācijā. Arī I. Vilkastei draud kriminālatbildība par kukuļdošanu tā sauktajā Rīgas domes amatpersonu lietā. Plašākas sabiedrības uzmanības lokā viņa gan nonāca jau 2005. gadā, kad veica ārkārtīgi ienesīgu darījumu ar nekustamajiem īpašumiem Mežaparkā, pēc mediju ziņām nopelnot ap 30 miljoniem latu. Miljonāres aizstāvji uzskata, ka ar to aizsākās viņas nedienas, jo pēc darījuma nepiedienīgu interesi par viņu esot sākuši izrādīt specdienesti. I. Vilkaste pagājušā gada nogalē nāca klajā ar paziņojumu, ka vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) ar sūdzību, ka Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki «realizējot kriminālas vajāšanas politiku pret viņu».
Lapsas grāmata nopirkta
Tīrās sagadīšanās pēc dažas dienas vēlāk klajā nāca publicista Lato Lapsas un citu autoru grāmata Cits ķēķis: zem likumīgā «jumta», kurā tika skarbi kritizēts Latvijas specdienestu darbs, vairākas nodaļas atvēlot tieši V. Vaškeviča un I. Vilkastes gadījumu izpētei un secinot, ka bijušais muitnieks ir mērķtiecīgi nomelnots. Garadarbs grāmatnīcās bija nopērkams teju par pašizmaksu, aptuveni diviem latiem, bet tas nenozīmē, ka apķērīgajiem autoriem ar to neizdevās nopelnīt - I. Vilkastes aizstāvju nodibinātā komiteja Justice for Inara (Taisnīgumu Inārai - latv. val.) grāmatu angļu valodā publicējusi savā interneta vietnē. L. Lapsa Dienai e-pastā apstiprināja, ka viņam piederošā SIA Baltic Screenir pārdevusi vietnes uzturētājiem visas tiesības uz grāmatas tekstu angļu valodā par 3000 eiro plus PVN.
Lai nerastos vairs nekādas bažas par uzņēmējas labo sirdi, komitejas interneta vietnē atrodamas arī skaistas fotogrāfijas, kurās redzamas viņas meitas un realizētie nekustamo īpašumu projekti, kā arī pašas I. Vilkastes videouzruna, kurā viņa pieticīgi norāda: «Es tikai vēlos atgūt savu dzīvi!» Taisnīgumu Inārai ir Austrijā reģistrēta nevalstiskā organizācija, kuras vadītājs ir bijušais Eiropas Padomes (EP) ģenerālsekretārs Valters Švimmers. Austriešu izcelsmes politiķi ap tūkstošgades miju žurnāls The Economist skarbi kritizēja par viņa pieeju Otrā Čečenijas kara risināšanai, dēvēdams viņu par «biklu morāles policistu», bet pēc aiziešanas no politikas viņš pievērsies uzņēmējdarbībai, kļūdams par konsultantu. V. Švimmers e-pastā Dienai skaidroja, ka viņa vadīto komiteju finansē brīvprātīgi ziedojumi un biedra naudas maksājumi. Kuri labdari tad bijuši gatavi saziedot vismaz 3000 eiro I. Vilkastes labās reputācijas atjaunošanai, Dienai gan noskaidrot neizdevās, jo V. Švimmers pārējo komitejas locekļu vārdus atklāt atteicās, atsaucoties uz Austrijas likumdošanu. Ar pašu I. Vilkasti Dienai sazināties neizdevās.
Kājas aug Čikāgā
Jāpiebilst, ka reizē ar L. Lapsas grāmatas publicēšanu Rīgā viesojās kādas ASV Ilinoisas štatā bāzētas lobijkompānijas Dan Shomon Inc. pārstāvji. Viņi gan medijiem kaismīgi noliedza, ka viesošanos apmaksātu V. Vaškevičs vai I. Vilkaste, tomēr pie vairākām Latvijas amatpersonām mēģināja vērsties tieši saistībā ar bijušā muitnieka un miljonāres likteni. Arī pēc viņu aizbraukšanas sagadījies, ka laulātā pāra liktenis visvairāk turpina satraukt tieši ASV Ilinoisas štata iedzīvotājus.
«Pirms NATO tērē miljoniem dolāru un svarīgu resursu Latvijas aizsardzībai, valdībai jāizbeidz netaisnība Vilkastes un Vaškeviča lietās, atceļot visas apsūdzības,» kāds Čikāgā bāzētas juridiskās firmas zvērināts advokāts Tomass Kanepa citēts nesen I. Vilkastes aizstāvju komitejas izplatītā preses relīzē. Turklāt pie advokātu biroja I. Vilkastes labvēļi nav apstājušies - viņiem izdevies uzņēmējas nedienās ieinteresēt arī Ilinoisas kongresmeni Danielu Lipinski, kurš par minētajiem faktiem bijis tik satraukts, ka nosūtījis vēstuli ASV valsts sekretārei Hilarijai Klintonei.
Neesot svarīgi
Kaut pagājušogad no ASV atbraukušie lobisti amatpersonām lika noprast, ka, turpinot V. Vaškeviča un I. Vilkastes vajāšanu, Latvijai var rasties problēmas ar NATO ziemeļu tranzīta koridoru, šīs bažas nepiepildījās. Arī jaunākajā I. Vilkastes aizstāvju paziņojumā doti līdzīgi mājieni, apšaubot, vai militārajai aliansei būtu jātērē savi resursi, sargājot Latvijas gaisa telpu. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība) gan par to tikai pasmaida: «Trakākais jau ir tas, ka šie cilvēki paši neseko līdzi tam, par ko runā, jo lēmums, ka NATO misija Baltijas gaisa telpā tiek pagarināta, jau tika pieņemts agrā pavasarī.» Viņaprāt, Latvijas amatpersonām šīm aktivitātēm īpaši daudz uzmanības pievērst nevajadzētu, jo to ietekme esot ļoti neliela.
Arī starptautisko attiecību eksperte Žaneta Ozoliņa Dienai norādīja, ka ASV darbojas ļoti daudz lobiju un vienas grupas aktivitātes nav nekas īpaši vērā ņemams. Savukārt par Latvijas starptautiskā tēla veidošanu atbildīgāLatvijas institūta (LI) vadītāja Karina Pētersone I. Vilkastes aizstāvju apgalvojumus komentēja skopi, saistot tos ar viņas sūdzību ECT: «Es to drīzāk vērtētu kā mēģinājumu ietekmēt tiesu, tāpēc es šajā brīdī no komentāriem atturēšos. Tiesa izlems, vai cilvēktiesības ir pārkāptas, bet mums LI nav tādas kompetences, lai izvērtētu juridiskus strīdus.»