Piektdien finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) tikās ar Eiropas Savienības (ES) Reģionālās politikas komisāru Johannesu Hānu, lai runātu par ES fondu ieviešanu Latvijā pēc 2013.gada un atkārtoti paustu, ka Latvija nav mierā ar EK priekšlikumu ierobežot ES fondu finansējuma jeb Kohēzijas politikas griestus, kas Latvijai nozīmētu aptuveni viena miljarda eiro samazinājumu, portālu Diena.lv informēja Finanšu ministrijas pārstāve Agnese Beļkeviča.
"Latvija ir paveikusi milzīgu darbu, lai nodrošinātu makroekonomikas stabilitāti un ilgtspēju, kas atspoguļojas arī IKP rādītājos un prognozēs. Taču vienlaikus Latvijas attīstības līmenis ir 51% no ES dalībvalstu vidējā rādītāja, un Latvija ierindojas mazāk attīstīto ES reģionu kategorijā, kas ir Kohēzijas politikas galvenā mērķauditorija," uzsver finanšu ministrs A.Vilks.
A.Vilks pauž, ka EK priekšlikums noteikt katrai dalībvalstij Kohēzijas politikas jeb ES fondu griestus 2,5% apjomā no IKP (vienādu visām dalībvalstīm) ir netaisns pret Latviju (būtiski mazāk nekā 3,7% no IKP, ko Latvija saņem esošajā periodā), jo ES fondu finansējums vismaz līdzšinējā perioda apmērā Latvijai ir vitāli nepieciešams arī nākamajā2014.-2020.gadā, ņemot vērā, ka ir praktiski vienīgais finansējuma avots ekonomika izaugsmei un attīstībai, kā arī nacionālo mērķu sasniegšanai.
J.Hāns norādīja, ka EK priekšlikuma diskusija jāturpina ar ES dalībvalstīm, atceroties, ka vienošanās būs jāpanāk arī ar Eiropas Parlamentu.
Reģionālās politikas komisārs atzinīgi novērtēja Latvijas patstāvīgo rīcību ekonomiskās un finanšu krīzes pārvarēšanā, atzīstot, ka Latvijai ir pamatoti argumenti sarunās par Latvijai pieejamo finansējumu nākošajam plānošanas periodam.
Sarunas par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.g. notiks visu 2012. gadu, bet galīgo vienošanos ES Padomei, saņemot Eiropas Parlamenta piekrišanu, plānots panākt 2012. gada beigās vai 2013. gada sākumā.