Budžeta konsolidācijas apjomu nosaukt būtu pāragri, taču drīzāk tas būs tuvāks 100 miljoniem latu nekā savulaik nosauktajiem 180 miljoniem latu, sacīja Vilks un izteica cerību, ka prezidents palīdzēs, lai tiktu veikta valsts budžeta izdevumu samazināšana. Latvijai ir jānonāk tādā situācijā, kādā Igaunija bija pirms 10 līdz 11 gadiem, kad valsts fiksēja, cik lieli ir valsts izdevumi un valsts sektorā strādājošo skaits.
"Mēs to līdz šim vēl neesam tā īsti izdarījuši, un, manuprāt, šis būtu labs brīdis. Un tad mēs varētu tālāk nerunāt par konsolidāciju, bet par attīstību," norādīja ministrs, skaidrojot, ka tas ir panākams, īstenojot līdzšinējos konsolidācijas plānus, tostarp tikai samazinot izdevumus, bet neaiztiekot nodokļu jomu.
Valsts iestādēm pašām ir jāveic izvērtējums par līdzekļu ietaupīšanu, jo ir jomas, kurās ir iespējams ietaupīt. Informācijas iesniegšanas grafiks valsts iestādēm ir izveidots, tomēr to var ietekmēt 23.jūlija referenduma par Saeimas atlaišanu iznākums.
Saskaņā ar vēsturisko pieredzi vēlēšanu gadā budžetu veido jaunā valdība. Taču Finanšu ministrijai (FM) jau kopš aprīļa ir izveidotas skaidras vadlīnijas, kā tā vēlas redzēt konsolidācijas procesu.
Tikšanās laikā ar Bērziņu tika panākta vienošanās, ka finanšu ministrs regulāri informēs prezidentu par budžeta veidošanas gaitu, tostarp par iespējamiem variantiem pensiju jautājumā, informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Sarunā piedalījās arī FM parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele (V), un visas trīs amatpersonas bija vienisprātis, ka, veidojot nākamā gada budžetu, jāņem vērā budžeta deficīta samazināšanas priekšnosacījums, kā arī Latvijas kredītreitingu saglabāšanas un paaugstināšanas iespējas.