"Latvijas tauta ir pārvarējusi lielāko finanšu krīzi atjaunotās Latvijas vēsturē un tādēļ Latvijas sabiedrība var būt lepna par kopīgajiem panākumiem - tautsaimniecības atgriešanos pie ilgtspējīgas izaugsmes. Tajā pašā laikā ir nozīmīgi turpināt sabalansētas fiskālās politikas ievērošanu un nedzīvot pāri saviem līdzekļiem," saka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).
"Esmu gandarīts, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kas pozitīvi noslēdz starptautiskā aizdevuma programmu laikā, kad aizvien vairāk valstu ir nepieciešama finansiālā palīdzība. Tā Latvija ir devusi pozitīvu signālu gan kredītreitingu aģentūrām, gan ārvalstu investoriem," pauž finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība).
Viņš arī vēlas pateikties ikvienam Latvijas iedzīvotājam par izpratni, pacietību un atbalstu saspringtajos ekonomiskajos apstākļos pēdējos gados. "Ticu, ka Latvija ir kļuvusi stiprāka, pieredzes bagātāka un guvusi pamatīgu rūdījumu," norāda ministrs.
Lai ievērotu izvirzītos budžeta deficīta mērķus, kopš 2008. gada ir veikta budžeta konsolidācija 2,3 miljardu latu apmērā ar fiskālo ietekmi 17,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Aptuveni 907,2 miljonus latu jeb 7% no IKP veido pasākumi, kas veikti budžeta ieņēmumu pusē, savukārt, pasākumi budžeta izdevumu pusē kopumā veido 1,4 miljardus latu jeb 10,5% no IKP. Budžeta konsolidācija ir tikusi īstenota gan valsts, gan pašvaldību budžetos un ir aptvērusi visas nozares.
Latvijas ekonomikā, jau sākot no 2010. gada vidus, ir atsākusies izaugsme. Šobrīd rūpniecības produkcijas apjoma pieauguma tempi Latvijā ir vieni no straujākajiem Eiropas Savienībā. Šo gadu laikā IKP struktūra kļuvusi sabalansētāka un ilgtspējīgāka - pieaudzis rūpniecības nozaru īpatsvars nozaru struktūrā, bet samazinājies importa pārsvars pār eksportu izlietojuma sadalījumā.
Ekonomikas attīstības pamatā šobrīd ir eksportējošā rūpniecība. Veiksmīgi izmantojot ārējo pieprasījumu un cenu pieaugumu, eksports jau sasniedzis pirmskrīzes apjomus, bet rūpniecības izlaides apjomi ir tuvu šim līmenim. Nozīmīgs nosacījums eksporta attīstībā bijis arī tasm ka produktivitāte turpina augt straujāk nekā reālā darba samaksa.
Starpbanku kredītu procentu likmes 2010. - 2011. gadā atrodas vēsturiski zemākajos līmeņos, Latvijas kredītriska novērtējums ir ievērojami samazinājies un ir zemāks nekā vairākās Eiropas valstīsm, bet Latvijas banku sektors šogad ir atgriezies pie peļņas
Starptautiskās aizdevuma programmas izpildes laikā ir veikta valsts pārvaldes izdevumu struktūras uzlabošana, nozīmīga valsts pārvaldē strādājošo skaita un darba algas samazināšana, kā arī sociālās drošības tīkla pasākumu izmantošana.
Tāpat ir nodrošinātas nodokļu politikas izmaiņas, kas gan ir būtisks konsolidācijas resurss, tomēr nodokļu slogs pret IKP nepieauga ekonomikas struktūras maiņas un eksporta - importa attiecības uzlabošanās dēļ.
Ir veikta būtiska strukturālo reformu īstenošana - attiecībā uz vispārējo izglītību ir ieviests finansēšanas modelis "nauda seko skolēnam", savukārt attiecībā uz profesionālo izglītību - ir uzsākta profesionālās izglītības iestāžu skaita reģionos samazināšana.
Veselības nozarē ir veikta strauja pāreja no stacionārās veselības aprūpes kā izmaksu dārgākā veselības aprūpes posma - uz izmaksu efektīvāko ambulatoro veselības aprūpi. Ir stiprināta primārā veselības aprūpes sistēma, kā arī pabeigta vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveide.
Jāatgādina, ka starptautiskā aizdevuma programmas apjoms Latvijai sākotnēji tika plānots 7,5 miljardu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka valsts ekonomiskā un finanšu situācija uzlabojās, Latvijai nebija nepieciešams pilnā apmērā saņemt aizdevuma pieejamo finansējumu un Latvija programmas ietvaros kopumā ir izmantojusi 4,4 miljardus eiro jeb 3 miljardus latu.
Latvija saņemto finansējumu plāno atmaksāt, starptautiskajā finanšu tirgū pārfinansējot valsts parādu. Latvija šā gada jūnijā veiksmīgi atgriezās starptautiskajos finanšu tirgos, emitējot desmit gadu obligācijas 500 miljonu ASV dolāru vērtībā.