Vienlaikus gan esot atsevišķas jomas, kurās objektīvu iemeslu dēļ varētu būt izdevumu pieaugums, piemēram, degvielas cenu kāpuma vai nepieciešamā līdzekļu apjoma ceļu uzturēšanai dēļ.Vilks atzina, ka aizdevēji patiešām vēlētos, lai nākamā gada budžetā tiktu paredzēts mazāks budžeta deficīts un Latvija līdz eiro ieviešanai panāktu lielāku rezervi, tomēr valdība pieturēšoties pie iepriekš noslēgtās aizdevuma programmas, kas paredz, ka nākamgad budžeta deficīts nepārsniegs 3% no iekšzemes kopprodukta.Pēc ministra teiktā, sākotnējais nepieciešamais konsolidācijas apmērs nākamā gada budžetā varētu būt zināms aprīlī, pēc jaunāko ekonomikas rādītāju izvērtēšanas, bet konkrētākas aplēses būšot zināmas tikai augusta beigās, septembra sākumā.Vilks uzsvēra, ka konsolidācijas apmērs būs mazāks par 270 miljoniem latu. Daļu nepieciešamās konsolidācijas pasākumu nodrošinās jau šā gada budžeta grozījumos iestrādātie pasākumi, tāpat sāktās reformas, kā arī ekonomikas rādītāju veiktās korekcijas.Precīzu informāciju par 2012.gada bāzes izdevumiem, kurus šodien slēgtajā sēdē apstiprinājusi valdība, šīs dienas laikā paziņos Finanšu ministrija.LETA jau ziņoja, ka starptautiskie aizdevēji sarunās ar Latvijas valdību norādījuši, ka nākamgad vēlētos redzēt daudz ambiciozākus valsts budžeta deficīta mērķus - zem noteiktās 3% robežas no iekšzemes kopprodukta -, kas nozīmētu vēl lielāku budžeta deficīta samazinājumu, nekā plānots līdz šim.Savukārt kā konsolidāciju pamatvirzienu 2012.gadam un turpmākajiem gadiem valdība šobrīd ieņēmumu pusē vērtē nekustamā īpašuma nodokļa reformu, kur, sākot ar 2012.gadu, paredzamā papildu fiskālā ietekme būtu aptuveni 7 miljoni latu gadā, kā arī ēnu ekonomikas apkarošana. Savukārt budžeta izdevumu pusē - pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta optimizācija, nodrošinot atlikušo nepieciešamo fiskālo ietekmi budžeta bilances (pēc EKS metodoloģijas) aizdevuma programmas mērķa sasniegšanai.Par to liecina Finanšu ministrijas (FM) ziņojums "Par 2012. gada budžeta fiskālās konsolidācijas un Māstrihtas kritēriju izpildei nepieciešamo lēmumu pieņemšanu", ar kuru iepriekš aiz slēgtām durvīm iepazinās valdība.
Vilks: Nākamā gada budžeta bāzes izdevumi nepieaugs
Kopējie nākamā gada valsts budžeta bāzes izdevumi nepieaugs, tomēr par atsevišķām pozīcijām vēl būs diskusijas valdībā, pirmdien pēc ārkārtas sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).Finanšu ministrs apliecināja, ka pirmdien panāktas vienošanās galvenajās budžeta pozīcijās un pārējie ministri piekrītot, ka esošajos apstākļos budžeta bāzes izdevumu pieaugums nav pieļaujams.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.