Vilks: Pretinflācijas plāns būs tad, ja sabiedrība, valdība un uzņēmēji tam būs gatavi

Patlaban notiekot aktīvas diskusijas ar uzņēmējiem, Latvijas Banku un arī citiem ekspertiem par to, kādi pasākumi būtu nepieciešami, lai bremzētu tālāku cenu kāpumu. Visticamāk, tikšot sagatavotas vadlīnijas, saskaņā ar kurām arī tiks veidota sadarbība starp valdību, uzņēmējiem un sabiedrību."Galvenais ir veidot sadarbību un kaut vai fragmentāri to īstenot, piemēram, slēdzot līgumus. Bez diskusijām, dialoga un izpratnes ieviest šādu plānu būtu ļoti grūti, un tas nav vajadzīgs. Tie ir ļoti jūtīgi jautājumi, kuru atbildes meklējamas tikai dialogā un sadarbībā," sacīja Vilks.Pēc Vilka sacītā, patlaban jau ir ieskicēti vairāki virzieni, par kuriem nepieciešamas diskusijas. Pirmkārt, tie esot jautājumi, kas saistīti ar komunikāciju un kopējo izpratni, lai neveidojas instrumenti vai situācijas, kad iedzīvotāji, uzņēmēji un pakalpojumu sniedzēji sāk reaģēt pārāk optimistiski, palielinot cenas."Ir bijuši krīzes gadi, un var rasties impulsi, lai atsevišķās jomās uzņēmējiem gribētos redzēt lielāku izrāvienu biznesā, tostarp arī uz paaugstinātu cenu rēķina. Arī iedzīvotāji ilgāku laiku atlikuši pirkumus un savas vēlmes pilnībā nav realizējuši," sacīja Vilks.Otrkārt, esot jāskata arī jautājumi, kas saistīti ar regulētajām cenām, un, treškārt, ņemot vērā Latvijas mazo tirgu, jārunā arī par Konkurences padomes lomu un funkcijām, izvērtējot, vai tai ir pietiekami resursu un informācijas.Viņš arī uzsvēra, ka pēc tik dziļas krīzes un darba algu samazināšanas aktuāls ir arī jautājums par atalgojuma līmeni, īpaši situācijā ar darbaspēka aizplūšanu. "Lai arī patlaban veicam fiskālo konsolidāciju un ejam uz bezdeficīta budžetu, ļoti rūpīgi jālūkojas, kā varam pieiet potenciālajam algu pieaugumam tā, lai neradītu konkurētspējas pasliktinājumu un spiedienu uz cenām," atzina Vilks."Jāsaprot, ka Latviju turpmākajos gados sagaida unikāls periods, tāpēc lēmumi un katrs solis jāpārdomā īpaši rūpīgi," uzsvēra finanšu ministrs.Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis gan uzskata, ka valdībai rezerves gadījumam tomēr jāstrādā pie inflācijas apkarošanas plāna, lai turpmāka cenu kāpuma gadījumā uzņēmējiem būtu jau iepriekš skaidrs, ko valsts darīs un ko prasīs no uzņēmējiem.Savukārt "Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks ir pārliecināts, ka inflācijas apkarošanas plāns vajadzīgs arī tāpēc, lai veidotos sadarbība ar sabiedrību."Vienkāršoti sakot, sabiedrībai valdības piedāvājums ir jānopērk, bet to var izdarīt tikai tad, ja ir skaidrs, ko piedāvājums paredz. Ja no valdības puses būs vienkāršs, saprotams izklāsts, ko darīsim un ko nedarīsim, un ja sabiedrība un uzņēmēji redzēs, ka valdība plānu arī īsteno, tad viss pasākums liksies ticams un sabiedrība to atbalstīs," pauda Kazāks.Kā ziņots, šā gada aprīlī vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, bija par 4,5% augstāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.Precēm cenas pieauga par 6,1%, bet pakalpojumiem - par 0,2%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 1,5%.Patēriņa cenas šā gada aprīlī, salīdzinot ar martu, palielinājušās par 1,1%. Precēm cenas pieauga par 1,6%, bet pakalpojumiem vidējais cenu līmenis nemainījās. 2010.gada aprīlī, salīdzinot ar 2010.gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,9%.Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām aprīlī bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam, apaviem, pārtikai un degvielai.