Pēc Viņķeles domām, vajadzētu pārskatīt vairāku tā saucamo mazo vai uzraudzības komisiju funkciju apjomu. Kā piemēru politiķe minēja pašas vadīto Saimniecisko komisiju, Publisko izdevumu un revīziju komisiju, Eiropas lietu komisiju un Pilsonības likuma izpildes komisiju.
Pēc viņas domām, lielās likumdošanas komisijas gan nevajadzētu aiztikt, jo tās veic ļoti nozīmīgu darbu. Savukārt, piemēram, daļu Saimnieciskās komisijas funkciju varētu pārņemt Prezidijs.
"Vajag sistēmiski iziet cauri visām uzraudzības komisijām un apakškomisijām," sacīja Viņķele, norādot, ka vai nu šī, vai nākamā Saeima varētu izdarīt nepieciešamos grozījumus Saeimas Kārtības rullī.
Kā ziņots, ceturtdien Saeimas deputāts Kārlis Seržants (ZZS) aicināja likvidēt parlamenta Saimniecisko komisiju.
"Ko mēs esam izdarījuši septiņu mēnešu laikā? Skatījuši, cik kurš izdrukājis lapu, un pāris sēdes veltījuši Saeimas autobāzes apspriešanai," debatēs no Saeimas tribīnes sacīja Seržants.
Deputāts norādīja, ka neredzot nevienu šīs komisijas jautājumu, kuru nevarētu skatīt Saeimas prezidijs vai kāda cita komisija, piemēram, Publisko izdevumu un revīzijas komisija.
"Varbūt Saimniecisko komisiju vispār nevajag," teica Seržants, uzsverot, ka nav nepieciešams velti tērēt 15 komisijā esošo deputātu enerģiju, un solot, ka vāks kolēģu parakstus šāda nodoma īstenošanai.
Saeimā pastāvīgi darbojas Ārlietu komisija, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, Juridiskā komisija, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, Sociālo un darba lietu komisija, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, Pieprasījumu komisija, Publisko izdevumu un revīzijas komisija, Saimnieciskā komisija, Nacionālās drošības komisija, Pilsonības likuma izpildes komisija un Eiropas lietu komisija.
Tāpat Saeimā izveidotas 12 apakškomisijas.
Satversme nosaka, ka Saeima izvēlē komisijas, noteicot to locekļu skaitu un uzdevumus. Komisijām ir tiesības pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no atsevišķiem ministriem un pašvaldības iestādēm, kā arī uzaicināt savās sēdēs dot paskaidrojumus attiecīgo ministriju un pašvaldības iestāžu atbildīgos priekšstāvjus. Komisijas var darboties arī starp sesijām.
Atsevišķu likumdošanas uzdevumu veikšanai Saeima var izveidot speciālas komisijas. Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa deputātu.