Tik atšķirīgu ainu par dažādu rajonu skolu nākotni rāda izglītības pārvalžu veiktie virtuālās modelēšanas rezultāti jaunajam skolu finansēšanas principam, kas sāks darboties no septembra. Aptaujājot lielāko daļu rajonu izglītības pārvalžu, var secināt, ka modelēšana atsegusi virkni problēmu.
Nauda seko skolēnam
Jaunā skolu finansēšanas modeļa pamatā ir princips nauda seko skolēnam — pašvaldībām piešķirtais finansējums skolu uzturēšanai būs atkarīgs no skolēnu skaita tajās, nevis pedagogu skaita, kā līdz šim. Kopējo novada saņemto naudas apjomu ietekmēs vēl citi kritēriji — skolēnu skaits uz 100 iedzīvotājiem, izglītības pakāpe un īstenojamās izglītības programmas specifika. Par skolu slēgšanu pašvaldību vadītāji priekšvēlēšanu gaisotnē nav gatavi runāt, tāpēc lēmumi daudzviet atstāti jaunajai novadu vadībai. Tas nozīmē, ka pilnīga skaidrība par skolu nākotni varētu būt tikai augustā, pēdējā brīdī pirms jaunā mācību gada. Rajonu izglītības pārvalžu vadītāji jau tagad var teikt, ka gaidāmas problēmas, jo situācija novados atšķiras. Piemēram, Cēsu rajons sašķelts astoņos novados. Cēsu novadā, kurā ietilpst arī pilsēta ar lielajām skolām, pēc izglītības pārvaldes aprēķiniem pietiek finansējuma 79 skolotāju likmēm vairāk nekā tagad, savukārt pārējos septiņos finansējuma trūkst 99 pedagogu likmēm. Gulbenes novadā, kas pastāvēs pašreizējā rajona ietvaros, naudas pietrūkst 30 pedagogu likmēm, tāpēc visas skolas neizdzīvošot. Jēkabpils rajona izglītības pārvaldes vadītāja Elga Ūbele norādīja, ka vieglāk ir atbildēt, kura skola spēs pastāvēt, jo tādu ir mazākums. Atsevišķi rajoni, kuros finansējums skolām sarucis mazāk, varētu saglabāt visas skolas. Šāds piemērs ir Ventspils rajons, kas skolas glābšot ar "drastisku pasākumu" palīdzību. Ventspils rajona izglītības pārvaldes vadītāja Aina Klimoviča stāsta, ka skolās, kurās ir mazāk kā 100 skolēnu, likvidēs direktoru vietnieku amatus, samazinās bibliotekāru skaitu par 50%, likvidēs logopēdu un psihologu vietas, par divām trešdaļām samazinās finansējumu pulciņu vadīšanai, būs daļēji jāatsakās no pagarinātajām dienas grupām.
Tikmēr atsevišķu rajonu skolas par naudas trūkumu nevarēs sūdzēties. Vairāk naudas nekā tagad varētu tikt Jelgavas rajona skolām, ko rajona izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle skaidro ar laikus sakārtotu skolu tīklu. Vēl optimistiskāk noskaņota ir Rīgas rajona izglītības pārvaldes ekonomiste Irēna Āboliņa, kura norāda, ka rajons "pilnīgi neiebilstu" šādam modelim — tādā gadījumā naudas pietiktu pat 400 papildus pedagogu likmēm, kas nozīmē, ka varētu saglabāt visas skolas un palielināt pedagogu algas. IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics (TP) uzsver, ka pedagogu algu paaugstināšana skolās, kurās ir vairāk skolēnu, ir godīga, jo tur skolotājiem ir lielāka slodze.
Palikšot neefektīvs
Rajonu pārstāvji iestājas par finansēšanas modeļa metodikas maiņu. "Ja modeli nemaina, var teikt, ka notiek lauku skolu iznīcināšana. (..) Nevar būt tā, ka rajonā puse skolu jāslēdz," saka Cēsu rajona izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis. Tā kā lielākās problēmas gaidāmas novados, kuros nav lielu pilsētu ar lielām skolām, kas varētu kalpot kā mazo skolu donors, atsevišķi speciālisti iesaka šo faktoru ietvert arī jaunajā finansēšanas modelī. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Finanšu departamenta direktores vietniece Anita Āboliņa norāda, ka "ir domas", kā šo situāciju risināt, piemēram, nosakot papildus koeficientus, kas liktu lielajām pilsētām kļūt par mazāku novadu donoriem. M.Gruškevics nenoliedz, ka "kādu koeficientu vēl varētu pievienot", bet, ja atkāpšanās būs lielāka, skolu tīkls palikšot neefektīvs. Vairāku rajonu pārstāvji arī norāda, ka ieteiks IZM ņemt vērā arī bērnu skaitu uz kvadrātkilometru, pret ko ministrijas attieksme ir noraidoša. A.Āboliņa norāda, ka pirms lemt par modeļa pilnveidošanu, jāsagaida arī, cik liels būs izglītības finansējums, citādi tagad šis modelis ir teorētisks. IZM amatpersonu teiktais liecina, ka kuluāros izskan — pedagogu atalgojuma mērķdotāciju varētu samazināt par 30 miljoniem latu.