Tiesa, nosaukt par jaunu šo dokumentu var nosacīti, jo atšķirībā no pagājušo ceturtdien Saeimā jau izskatītā lēmumprojekta tā nosaukumā nomainīts tikai viens vārds – "pilnvarojums" aizstāts ar "uzdevumu".
Pagaidām nav plānots, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers apmeklēs ceturtdienas Saeimas sēdi, kurā tiks lemts par pilnvarojumu valdībai, Diena.lv teica viņa preses sekretāre Ilze Rassa. Viņa uzsvēra, ka prezidenta viedoklis ir pausts viņa paziņojumā pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski (JL). "Vērosim, skatīsimies," par partiju sarunām teica I.Rassa. Viņa arī atturējās komentēt, kādus instrumentus valsts vadītājs varētu izmantot, lai pārliecinātu partijas.
Pērnā gada jūnijā, kad valdībā tika lemts par budžeta grozījumiem, pēc smagām diskusijām koalīcijas partneru starpā tajās iesaistījās arī V.Zatlers, kurš negaidīti ieradās Ministru kabinetā.
Pirms nedēļas Saeimā iesniegtais lēmumprojekts, kuru bija paredzēts pieņemt rīt, bija "Par pilnvarojumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros", savukārt trešdien iesniegtajā dokumentā teikts "Par uzdevumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros".
Attiecīgi arī lēmumprojekta tekstā vārds "pilnvarot" aizstāts ar "uzdot".
Pēc JL frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa teiktā, šo jauno lēmumprojektu var uzskatīt par kompromisu, kas ir juridiski korektāks. Savukārt Tautas partija (TP) nedomā, ka šāda jauna lēmumprojekta iesniegšana atrisina domstarpības koalīcijā par to, kādā juridiskā formā jābūt pilnvarojumam. Pēc TP frakcijas vadītāja vietnieka Venta Armanda Kraukļa sacītā, jaunais lēmumprojekts ir "acu aizmālēšana" un TP to neuzskata par kompromisu un neatbalsta.
Iepriekš notika TP frakcijas sēdē. Pēc tās TP pozīcija nebija mainījusies - partija pauda viedokli, ka, lemjot par pilnvarojumu valdībai slēgt vienošanos ar aizdevējiem, parlamentā ir jāpieņem likumprojekts, nevis tikai Saeimas lēmumprojekts, kādu to piedāvāja finanšu ministrs Einars Repše (JL).
Kā pēc TP frakcijas sēdes teica partijas līderis Andris Šķēle, jautājumam par pilnvarojumu ir jābūt juridiski precīzam un Saeimā iepriekš iesniegtais lēmumprojekts, viņaprāt, to nenodrošina. No TP līdera teiktā izrietēja, ka partija vēl līdz ceturtdienas balsojumam Saeimā mēģinās pārliecināt koalīcijas partnerus un Jauno laiku (JL) par atbalstu savam ierosinājumam.
A.Šķēle arī noraidīja runas, ka TP vēlētos klupināt V.Dombrovska valdību. "Mēs darīsim visu, lai nodrošinātu stabilu valdību," iepriekš teica A.Šķēle un atzina, ka neatkarīgi no tā, kāds ceturtdien būs balsojums par pilnvarojumu, TP valdību neatstāšot. Gan no A.Šķēles, gan atsevišķu JL pārstāvju teiktais liecināja, ka visu šo dienu notiek deputātu un ministru sarunas par ceturtdienas balsojumu. Pats A.Šķēle tajās nepiedaloties, kur notiek sarunas un kas tajās piedalās, viņš neteica.
V.Dombrovskis trešdien no rīta atzina, ka JL ir gatavs kompromisam. Partija piedāvājusi, ka Saeima var izlemt par lēmumprojektu, kas dod pilnvarojumu valdībai, un pēc tam sākt diskusiju par speciālu likumprojektu. To, ka šāds kompromiss TP piedāvāts, apstiprināja arī ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL).
Ap pusdienlaiku premjers tikās ar V.Zatleru, abi pārrunājuši politisko situāciju valstī un rīcību saistībā ar lēmumprojektu.
Valsts prezidents pēc tikšanās paziņoja, ka ceturtdienas balsojums ir simboliski arī pašas Saeimas balsojums par uzticību pašai Saeimai. "Tā tas simboliski arī būtu jāuztver. Bet es esmu pārliecināts, ka Saeima sev uzticas un rītdienas balsojums būs pozitīvs, un ka priekšlaicīgi runāt "exitus letalis" mums nebūtu nepieciešams," tā uz jautājumu, vai prezidents ir gatavs izmantot arī savas tiesības izsludināt ārkārtas vēlēšanas, atbildēja V.Zatlers.
Viņš arī uzsvēra, ka Satversmes tiesas spriedums (ST) nenosaka, kādā formā tieši šis apstiprinājums Saeimai bija jāizsaka, tātad ir iespējas dažādiem kompromisiem. Viņš uzskata, ka visām politiskajām partijām – gan pozīcijas, gan opozīcijas – ir rūpīgi jāizvērtē un jābalso gan pēc sirdsapziņas, gan arī jāpanāk kompromisi – tādi, kas ir iespējami starp partijām. Bet pašām valdošajām partijām, it īpaši TP un JL jābeidz izdarīt "tie sīkie kniebieni viens otram uz valsts interešu rēķina". "Var turpināt politisko cīņu par klasesbiedriem, par amatpersonu nepaklausību un dažādām citām lietām, bet katrā ziņā viennozīmīgi ir jāvienojas valsts labā par valstij būtiskiem jautājumiem," teica V.Zatlers.
"Tas, uz ko es šodien aicinu visas politiskās partijas
– ir vairākas reizes bijuši tādi kritiski brīži, kad strīdi sākas par
valstī būtiskiem jautājumiem. Tomēr pašās beigās vienmēr valsts
intereses ir uzvarējušas. Un es esmu pārliecināts, ka tas tā būs arī
šobrīd. Bet partijām ir jābūt nopietnām – gan premjera partijai, gan
arī Tautas partijai – šajās sarunās vienai ar otru. Ir jāsaprot, kur ir
politiskā cīņa, kur ir valsts intereses un kur ir priekšvēlēšanu cīņa."
V.Zatlers vērtēja, ka faktiski jau no pirmās sarunu dienas ar starptautiskajiem aizdevējiem Latvijas valdības nodomus un arī programmu ir veidojušas septiņas politiskās partijas, un visā šajā laikā nav nekādu pazīmju, ka Saeima nav zinājusi par šo procesu vai kaut kas šajā procesā ir noticis pret Saeimas gribu.
Prezidents uzskata, ka rīt būtiski ir apstiprināt to, ka ceļš uz Latvijas ekonomikas atveseļošanos, kas iet caur aizdevumu, ir arī turpmāk ejams. "Ja mēs paskatīsimies uz nodoma vēstuļu saturu, kuras visas ir pieejamas presē un jebkurš to var izlasīt, un pēdējās vēstules projekts ir pieejams visiem deputātiem, un arī es esmu iepazinies, tad mēs redzam, ka šajās sarunās, ko mēs vedam ar starptautiskajiem aizdevējiem, katra nākamā vēstule ar saviem nosacījumiem ir daudz pretimnākošāka Latvijas ekonomikai, ar daudz mīkstākiem nosacījumiem," teica V.Zatlers. Viņaprāt, rītdienas balsojums ir balsojums par programmu, kas līdz šim ir īstenota, un par apņēmību šo programmu turpināt. "Tā to uztvers gan Latvijas iedzīvotāji, tā to uztvers arī starptautiskie aizdevēji un arī starptautiskā finanšu un ekonomikas sabiedrība."
(pievienota 3., 4. un pēdējās piecas rindkopas)