Grozījumi attiecas tikai uz minimālās vecuma pensijas aprēķināšanas kārtību. Tie nosaka, ka minimālā pensija aprēķināma pēc šādas formulas, par pamatu ņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu Ls 45:
ja stāžs ir līdz 20 gadiem:
45 x 3 = Ls 135;
ja stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem: 45 x 3,5 = Ls 157,50;
ja stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem: 45 x 4 = Ls 180;
ja stāžs ir 41 gads un vairāk gadu: 45 x 4,5 = Ls 202,50.
Grozījumi arī neattiecas uz invaliditātes, apgādnieka zaudējuma vai izdienas pensijām.
2.Ja grozījumi stāsies spēkā, pensijas nebūs mazākas par iztikas minimumu?
Grozījumos nav paredzēts vecuma pensiju lielumu saistīt ar iztikas minimumu. Iztikas minimums ir statistiski aprēķināts lielums, kas mainās atkarībā no noteiktu preču un pakalpojumu kopuma cenu svārstībām. Šā gada jūlijā tas pārsniedza Ls 160, tātad arī tad, ja grozījumi stāsies spēkā, visas pensijas joprojām nebūs iztikas minimuma lielumā vai lielākas par to.
3.Grozījumi būs spēkā tikai līdz 2009.gada beigām, un pēc tam viss
atkal būs pa vecam — minimālās pensijas zemākais slieksnis atkal būs Ls
49,50
Tas atbilst patiesībai tikai daļēji. Grozījumi, kas nodoti tautas
nobalsošanai, attiecas uz pensiju likuma pārejas noteikumiem, kas šādu
minimālās pensijas aprēķināšanu ar koeficientiem paredz līdz 2009.gada
31.decembrim. Taču, kā skaidrojusi Labklājības ministrija, tas
nenozīmē, ka pēc šī datuma varētu tikt pārskatītas līdz šim laikam
aprēķinātās un piešķirtās minimālās pensijas — neatkarīgi no tā, vai
referendums notiks vai nē. Tātad pensijas samazinātas netiks.
Minimālās pensijas aprēķināšanai no 2010.gada valdībai jānosaka jauna kārtība, kas attiektos tikai uz jaunpiešķirtajām pensijām, proti, uz tām, kas tiks piešķirtas pēc 2009.gada beigām.
4.Vai pensiju likuma grozījumi neatbilst Satversmei?
Juridiski saistošu viedokli par šo jautājumu varētu pieņemt Satversmes tiesa (ST).
Līdz šim gan ST pensiju likuma grozījumu projekts nav apstrīdēts.
Turklāt ST pieņem izskatīšanai sūdzības par spēkā esošu likumu, nevis
likumprojektu varbūtējo neatbilstību pamatlikumam. Līdz šim vairāki
valststiesību eksperti, piemēram, bijušais ST priekšsēdis Aivars
Endziņš, gan izteikušies, ka likumprojekts nav pretrunā Satversmei, kas
nosaka, ka tautas nobalsošanai nevar nodot "budžetu". A.Endziņš paudis
— ja tautas ierosinātie pensiju likuma grozījumi stājas spēkā, tad gan
valdībai, gan Saeimai, izstrādājot nākamā gada budžetu, tas jāņem vērā.
No valdības puses savukārt izskanējis pieļāvums, ka, iespējams,
grozījumi, tiem iegūstot likuma spēku, varētu tikt apstrīdēti ST, ņemot
vērā, ka kādā citā, agrāk pieņemtā spriedumā ST norādījusi uz izdevumu
palielinājuma un valsts budžeta saistību.
5.Valdības piedāvātie pasākumi jau paredz pensiju palielināšanu, tāpēc tautas nobalsošanai zūd jēga
Valdība un Saeima jau vienojušās par vairākiem pasākumiem pensiju palielināšanai — līdz 70 santīmiem tiks paaugstinātas piemaksas par katru darba stāža gadu, tiks atcelti indeksējamo pensiju griesti u.c. Pensijas pieaugs arī indeksācijas dēļ. Taču valdības plāni neparedz būtisku minimālās pensijas palielināšanu, kā tas notiktu, ja izdotos referendums. Proti, Labklājības ministrija paudusi apņemšanos no nākamā gada līdz Ls 60 paaugstināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tātad minimālā pensija nedrīkstētu būt mazāka par Ls 66 mēnesī. Turpretī referenduma izdošanās gadījumā minimālā pensija nedrīkstētu būt mazāka par Ls 135.