Tas izriet Sabiedrības par atklātību Delna sagatavotās deputātu kandidātu datu bāzes, kura no pirmdienas pieejama interneta mājaslapā www.kandidatiuzdelnas.lv. Sagatavojot datu bāzi, Delnas piesaistītie eksperti izvērtējuši katra saraksta 10 «pirmos numurus» Rīgas un Vidzemes sarakstos, kā arī 5 «pirmos numurus» Kurzemes, Zemgales un Latgales vēlēšanu sarakstos.
Kandidāti tika vērtēti pēc sešiem ar korupcijas riskiem tieši vai netieši saistītiem kritērijiem. Proti, vērtējot reputāciju, tika ņemtas vērā pret kandidātiem izvirzītās apsūdzības par iespējamu iesaisti koruptīvās darbībās, atbildīgu institūciju konstatēti fakti par atrašanos interešu konfliktā, kandidātu reputācija, lieli skaidras naudas uzkrājumi un/vai parādsaistības, amatu ieņemšana vienlaicīgi vairāku valsts vai pašvaldību uzņēmumos un liela apjoma ziedojumi partijām, kā arī vairākkārtīga politiskās piederības maiņa.
Visvairāk kandidātu – 24 – ar apšaubāmu reputāciju ir Par labu Latviju (PLL) sarakstā, savukārt Vienotības sarakstā ir 18 šādu kandidātu, secinājusi Delna. Zaļo un zemnieku savienības un Visu Latvijai!/Tēvzemei un Brīvībai/LNNK sarakstos katrā ir iekļauti 16 kandidāti ar apšaubāmu reputāciju, savukārt Saskaņas Centra (SC) un PCTVL sarakstos katrā ir iekļauti septiņi kandidāti ar apšaubāmu reputāciju.
Sabiedrības par atklātību Delna politikas analītiķe Līga Stafecka uzskata, ka relatīvi zemais «šaubīgo» kandidātu īpatsvars Saskaņas Centra un PCTVL sarakstos ir skaidrojams ar to, ka šīs partijas nekad nav bijušas pie varas nacionālā līmenī.
No kandidātu reputācijas datu bāzes arī izriet secinājums, ka populārāko partiju izvirzīto premjeru vidū nav nevienas personas ar absolūti neaptraipītu reputāciju. Divi premjera kandidāti – Ainārs Šlesers (PLL) un Aivars Lembergs (ZZS) no korupcijas viedokļa novērtēti kā bīstami, Jāņa Urbanoviča (SC) un Tatjanas Ždanokas (PCTVL) reputācija radot pamatu bažām. Vismazākās šaubas ekspertiem radījusi pašreizējā premjera V. Dombrovska (Vienotība) reputācija, taču arī tā neesot gluži nevainojama – viņam «iegriezusi» pērnā liegšanās par ieceri samazināt pensijas, kas nāca klajā tikai pēc pašvaldību vēlēšanām.
Delnas padomes loceklis Aivars Endziņš atgādina, ka vēlētājiem ir reālas iespējas gādāt, lai kandidāti ar apšaubāmu reputāciju neiegūtu Saeimas deputāta mandātu. To apliecina arī 9. Saeimas vēlēšanu rezultāti, kad vēlētāju vilkto «mīnusu» dēļ mandātus neieguva Ingrīda Ūdre (ZZS) un Jānis Straume (TB/LNNK).
Savukārt sociālantropologs Klāvs Sedlenieks norādīja, ka iedzīvotāju neticēšana savai valstij un savām iespējām ietekmēt politiskās norises, ir bīstama tendence, ko pastiprina «ilgstoša politiķu nevēlēšanās saskatīt, ka viņiem būtu jāaiziet no skatuves, no siles».