Trešo valstu pilsoņiem lielākoties tiek izsniegtas īstermiņa vīzas. ES atvieglojumus piešķir valstīm, kas sasniegušas ievērojamu progresu valsts demokratizācijā, apkarojot korupciju, organizēto noziedzību un nelegālo imigrāciju. Par bezvīzu režīmu iespējams runāt tikai attiecībā uz ES draudzīgiem, demokrātiskiem režīmiem.
ES līmenī patlaban risinās aktīvas debates par vīzu režīma nākotni attiecībā uz Krieviju un Austrumu partnerības valstīm - Ukrainu, Gruziju un Baltkrieviju. Pagājušā gada jūnijā tika veikti būtiski uzlabojumi noteikumos starp ES un Gruziju: samazināta maksa par vīzu Gruzijas pilsoņiem studentiem, savukārt žurnālistiem un uzņēmējiem tā atcelta vispār, pieņemti arī vienkāršoti noteikumi attiecībā uz vīzu izsniegšanas procedūru un prasībām. Līdzīgus atvieglojumus jau 2008. gadā saņēma Moldova un Ukraina.
Pēc nemieriem, kas notika pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā decembrī, EP 20. janvārī pieņēma rezolūciju, pieprasot nekavējoties atbrīvot visus aizturētos protestantus, veikt starptautisku izmeklēšanu par vēlēšanu nakts notikumiem, apsvērt iespēju piemērot ekonomiskās sankcijas, noteikt iebraukšanas aizliegumu Aleksandram Lukašenko un citām Baltkrievijas «amatpersonām, kuras var uzskatīt par atbildīgām par manipulēšanu ar vēlēšanu rezultātiem un brutālajām represijām un arestiem», iesaldējot to līdzekļus. Vienlaikus deputāti ir aicinājuši samazināt maksu par vīzu Baltkrievijas pilsoņiem un studentiem, zinātniekiem un māksliniekiem tās izsniegt par brīvu. EP uzsvēris, ka sankcijām jābūt tādām, kas neskar Baltkrievijas demokrātisko sabiedrību, bet tikai iesaistītās amatpersonas. Tāpēc dīvaini kontrastējošs ir Latvijas aizsardzības ministra Arta Pabrika paziņojums, ka sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām nav vēlamas. Diemžēl konsekvences reizēm pietrūkst arī ES politikā. Uz vardarbīgu protestu apspiešanu Baltkrievijā tiek reaģēts asi, savukārt līdzīgi gadījumi Krievijā izpelnās aizrādījumus, nemainot ES kopējo stratēģiju.
EP ir sākta diskusija par bezvīzu režīma ieviešanu starp ES un Krieviju. Ārlietu komitejas deputātu vairākums, to skaitā arī raksta autore, uzskata, ka pirms šāda soļa rūpīgi jāizvērtē līdzšinējo vīzu atvieglojumu rezultāti, to ietekme uz reģionālo drošību, vai ir sasniegti cerētie mērķi - veicināta demokrātija Krievijā, panākta intensīvāka zinātnieku un speciālistu apmaiņa, uzlabotas ES un Krievijas attiecības. Statistikas dati liecina, ka jau 2008. gadā ES vīzas tika piešķirtas 3,5 miljoniem Krievijas pilsoņu, bet Krievijas vīzas - tikai 1,5 miljoniem eiropiešu. Tātad pastāv ievērojama disproporcija, kura vēl var pastiprināties bezvīzu režīma apstākļos. Esmu vērsusies pie ES augstās pārstāves ārlietās Ketrinas Eštones ar lūgumu precizēt, kādi ir Krievijas sasniegumi, uz kuriem pamatojoties tiek apsvērta bezvīzu režīma iespējamība ar šo valsti.
Visbeidzot - svarīgi ievērot, ka diskusija par bezvīzu režīmu ar Krieviju jārisina vienlaikus ar diskusiju par to pašu attiecībā uz Ukrainu un Gruziju, lai neatkārtotos situācija, kad Krievijas pilsoņu skaits Abhāzijā un Dienvidosetijā pirms Krievijas iebrukuma palielinājās atšķirīgo ES vīzu noteikumu Krievijai un Gruzijai dēļ. Tāpēc mulsinošs ir prezidenta Valda Zatlera paustais par Latvijas atbalstu bezvīzu režīma ieviešanai starp ES un Krieviju. Pēc Satversmes Valsts prezidents gan nav politiski atbildīga persona, taču ar šādu paziņojumu starptautiskajai sabiedrībai sarežģītā situācijā tiek nostādīta Latvijas valdība, kas ir atbildīga par valsts ārpolitiku.
Saskaņā ar Ārlietu ministrijas datiem Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs 2010. gadā ievērojami palielinājies vīzu pieteikumu skaits - novembrī Latvija saņēma 10 924 vīzu pieteikumus, salīdzinot ar 7452 pirms gada. Nodevās novembrī vien tika iekasēts par 77 000 latu vairāk nekā šajā laika posmā 2009. gadā. Vislielākais vīzu pieteikumu skaits nāk no Krievijas, Ķīnas, Turcijas un Uzbekistānas. Tātad ir pienācis laiks rūpīgi izvērtēt mūsu imigrācijas politiku un tās ietekmi gan uz ekonomiku, gan valsts drošību.
Ar termiņuzturēšanās atļauju pret noteiktiem ieguldījumiem Latvijai it kā ir piesaistītas «investīcijas» 22 miljonu latu apmērā, tikai kur šī nauda ir ieguldīta? Cerētais mērķis nav sasniegts, un šo investīciju faktiskā ietekme uz valsts ekonomiku nav jūtama, turklāt joprojām ir arī liela fiktīvu darījumu iespējamība. Nu arī Ministru kabinets atzinis, ka daudzos gadījumos ārzemnieka ieguldījums nesniedz nepieciešamo ekonomisko labumu Latvijas tautsaimniecībai. Uzturēšanās atļaujas saņēmējam iespēja uzturēties Latvijā un brīvi pārvietoties Šengenas teritorijā gan ir ievērojami lielāks ieguvums nekā tā pienesums Latvijas tautsaimniecībai. Šie grozījumi ir atceļami nekavējoties.
Jāsecina, ka gan ES, gan īpaši Latvijas līmenī nereti trūkst viedokļa stingrības un rūpīgi izsvērta pamatojuma, pieņemot jaunus lēmumus. Baltkrievijas gadījumā jau ir sākta tālākas ES stratēģijas un iespējamo sankciju analīze, salīdzinot ar iepriekšējo gadu rezultātiem. Šāda pieeja jālieto arī attiecībā uz citām reģiona valstīm.