VK secinājusi, ka LR izdevumi pērn pārsnieguši ieņēmumus par gandrīz 800 tūkstošiem latu, kas atspoguļojas uzņēmuma finanšu grāmatvedības datos, savukārt vadības grāmatvedība rāda, ka LR ieņēmumi pārsnieguši izdevumus par 3274 latiem. Lai arī LR vadības grāmatvedības dati liecina, ka pērnais gads LR noslēgts ar kreditoru parādu 640 264 latu apmērā, pārbaudot saistības pēc grāmatvedības pirmdokumentiem, VK revidenti konstatējuši, ka patiesais parāds ir lielāks — 801 720 latu.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba skaidro, ka LR vadības grāmatvedībā atspoguļojās tikai naudas plūsma, savukārt visas uzņēmuma finansiālās saistības parādījušās LR finanšu grāmatvedībā. I.Sudraba norāda, ka finanšu uzskaiti uzņēmumos var veikt abējādi, tomēr nav pieļaujamas vadības un finanšu grāmatvedības datu atšķirības kā LR gadījumā. Tas liecina, ka "vadībai nav pilnas informācijas par uzņēmuma finanšu stāvokli", saka valsts kontroliere. VK secinājusi, ka LR arī netiek nodrošināta visu finanšu dokumentu saņemšana grāmatvedībā. I.Sudraba LR finansiālā kraha iemeslus redz nepareizi organizētā finanšu vadībā — LR vadība neesot veidojusi detalizētu finanšu plānu, kurā būtu atspoguļoti plānotie ieņēmumi un izdevumi pret faktiskajiem. Savukārt brīdī, kad atskārsts, ka LR izdevumi ievērojami pārsniedz izdevumus, neesot sekojusi savlaicīga reakcija. Par izveidojušos situāciju, viņasprāt, atbildīga ir gan LR vadība, gan NRTP, kas kā uzņēmuma akcionārs neesot izveidojusi tādu uzraudzības mehānismu, kas palīdzētu iegūt precīzu informāciju par uzņēmuma finanšu stāvokli.
Jau ziņots, ka LR ģenerāldirektors
Aigars Semēvics, kurš pildīja arī uzņēmuma finanšu direktora
pienākumus, samilstot LR finanšu problēmām, atkāpās no amata.
Ceturtdien NRTP sēdē tiks spriests par auditorkompānijas Ernst & Young veiktā LR finanšu situācijas izvērtējuma melnrakstu. NRTP priekšsēža vietniece Dace Buceniece agrāk, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju informējot par pirmajiem secinājumiem, norādījusi, ka vaina meklējama LR iekšējās kontroles nepilnībās.