VK konstatējusi, ka kancelejā nav noteikts piemaksu un prēmiju apmērs saskaņā ar piešķiršanas kritērijiem, kā arī piemaksās izmaksāts līdz 161% no noteiktās mēnešalgas, tādējādi pastāv risks, ka prēmiju un piemaksu piešķiršana nav caurskatāma un sabiedrība negūst patiesu priekšstatu par Kancelejā nodarbināto kopējo mēneša atalgojumu.
Nenosakot, pēc kādiem kritērijiem tiek slēgti uzņēmuma līgumi vai autora līgumi, Kanceleja nenodrošina caurskatāmu darba samaksas sistēmu. Viena projekta ietvaros pie vieniem un tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem Kanceleja ar fiziskām personām noslēgusi dažāda veida līgumus, no kuriem izriet dažādas tiesiskās sekas, piemēram, nodokļu nomaksas apjoms.
VK arī secinājusi, ka kancelejā netiek nodrošināta kontrole pār sakaru pakalpojumu izmantošanu atbilstoši iekšējā normatīvā akta prasībām. Nav izvērtēti un noteikti amati, kuros darba veikšanai ir nepieciešami mobilo tālruņu sakaru pakalpojumi, kā arī nav izdoti tiesību akti, uz kuru pamata tiek piešķirtas mobilo telefonu numuru lietošanas tiesības un veikta samaksa par sakaru pakalpojumiem.
Kancelejā nav izstrādāti normatīvie akti, kas noteiktu kārtību, kādā plāno, uzskaita un noraksta izdevumus, kas saistīti ar delegāciju un atsevišķu personu uzņemšanu un amatpersonu vizītēm, kurus sedz no valsts budžeta līdzekļiem.
Kancelejas iekšējie normatīvie akti nenosaka grāmatvedības uzskaites principus, metodes un praksi, kādā specifiskas materiālās vērtības atzīstamas pamatlīdzekļu un krājumu sastāvā, to novērtēšanu un atzīšanu izdevumos, kā arī kārtību, kādā tiek noformēti amatpersonu un darbinieku komandējumi un darba braucieni, atlīdzināti komandējumu un darba braucienu izdevumi un iesniegtas atskaites.
Kancelejā konstatētas iekšējās kontroles nepilnības dienesta transportlīdzekļu izmantošanā un ar to saistīto izdevumu norādīšanā finanšu uzskaitē.